No “Dāvāja Māriņa” līdz “Miljonam rožu”: viena melodija dažādās kultūrās

Autore: Samanta Tedejeva // samantatedejeva@gmail.com

Atslēgvārdi: Mūzika, melodija, Latvija, Koreja, Japāna, mitoloģija.

Dziesma, kas pasaulē kļuvusi pazīstama ar nosaukumu “Miljons rožu”, savu dzīvi sāka Latvijā ar pavisam citu vārdu un nozīmi. Oriģināli tā tika sacerēta un izpildīta kā “Dāvāja Māriņa” – darbs, kura melodijas autors ir izcilais latviešu  komponists Raimonds Pauls. Dziesma pirmo reizi izskanēja 1981. gadā latviešu valodā Aijas Kukules un Latvijas Radio bērnu vokālā ansambļa “Dzeguzīte” dalībnieces Līgas Kreicbergas izpildījumā. Tieši ar šo nosaukumu dziesma ienāca  latviešu kultūras telpā, vēl pirms tā kļuva par starptautiski atpazīstamu skaņdarbu ar citu saturu un simboliku. 

Oriģinālajā latviešu versijā dziesmas teksts balstās latviešu mitoloģijā un ataino sievietes dzīves ceļu – no bērnības līdz pieauguša cilvēka pieredzei. Pirmajā pantā mazā meitene meklē mierinājumu pie mātes, savukārt vēlāk, jau pieaugusi un palikusi bez mātes klātbūtnes, viņa atceras mātes vārdus: Māra dāvājusi dzīvību, bet nav dāvājusi laimi. Māra latviešu mitoloģijā ir sievišķa aizbildne, auglības, dzīvības un  svētības devēja, un šis tēls piešķir dziesmai dziļu filozofisku un folklorisku piesitienu. Dziesma runā ne tikai par personīgām sāpēm, bet arī par likteņa nepilnību un cilvēka ilgošanos pēc pilnvērtīgas laimes. 

Būtiskas pārmaiņas dziesmas vēsturē notika 1982. gadā, kad tās teksts tika pārtulkots krievu valodā. Jaunajā versijā, kas ieguva nosaukumu “Miljons sarkanu rožu”, dziesmas sižets tika pilnībā pārveidots. Tajā vairs nebija mātes un meitas attiecību vai mitoloģiska likteņa motīva, bet stāsta centrā nonāca kaislīga, pašupurējoša mīlestība. Dziesmu izpildīja slavenā krievu estrādes dziedātāja Alla Pugačova, un tā ātri kļuva par vienu no populārākajiem padomju laika skaņdarbiem. 

Krievu versijā dziesmas varonis ir gleznotājs, kurš, neprātīgi iemīlējies, atdod visu, kas viņam pieder, lai nopirktu ziedus mīļotajai. Attiecības nepiepildās, viņu ceļi šķiras, tomēr abu atmiņās uz mūžu paliek laukums, kas piepildīts ar ziediem. Šis tēls kļūst par simbolu beznosacījuma mīlestībai, upurim un apziņai, ka pat vislielākā dāvana negarantē laimi. Tieši šī emocionālā intensitāte padarīja dziesmu viegli uztveramu un pievilcīgu starptautiskai auditorijai. 

Dziesmas panākumi krievu valodā pavēra tai ceļu uz plašu atpazīstamību ārpus Eiropas. Miljons Rozes tika tulkota daudzās valodās un īpaši iemīļota kā karaoke dziesma vairākās Āzijas valstīs. Korejā tā kļuva pazīstama ar nosaukumu 백만송이장미 (Baekman Song-i Jangmi), un 1997. gadā korejiešu dziedātāja un dziesmu autore Šim Subong (심수봉) radīja korejiešu valodas versiju. Vēlāk šī versija tika  iekļauta viņas 2003. gada albumā Hymn of Wish. 

Atšķirībā no krievu interpretācijas korejiešu versija atteicās no konkrēta sižeta un personāžiem. Dziesmas teksts koncentrējas uz abstraktu, garīgu mīlestības ideju – mīlestību bez aizspriedumiem, bez nosacījumiem un bez prasības saņemt ko pretī. Piedziedājumā uzsvērts, ka tikai tad, kad cilvēks dāvā mīlestību bez naida un atturēšanās, var uzziedēt miljons ziedu, un dvēsele var atgriezties ilgotajā “Zvaigžņu zemē”. Šī simboliskā un poētiskā pieeja harmoniski iekļāvās korejiešu emocionālajā  popkultūrā un padarīja dziesmu par nozīmīgu repertuāra daļu daudziem izpildītājiem. 

Laika gaitā dziesma Korejā piedzīvoja arī citas interpretācijas. 2010. gadā grupa Infinity of Sound piedāvāja savu versiju, izmantojot tradicionālos korejiešu mūzikas  instrumentus un piešķirot dziesmai drūmāku, dramatiskāku noskaņu, kurā atkal  parādās gleznotāja tēls. Tomēr tieši Šim Subong versija ir kļuvusi par visplašāk  atpazīstamo. Tā izskanējusi daudzu mākslinieku izpildījumā un izmantota arī  populāru televīzijas seriālu, piemēram, I Am Legend un My Mister, skaņdarbos. 

Paralēli panākumiem Korejā dziesma ieguva ievērojamu popularitāti arī Japānā, kur tā kļuva pazīstama ar nosaukumu 百万本のバラ(Hyaku-man-bon no Bara ). Japāņu versija balstās krievu teksta interpretācijā un saglabā stāstu par mākslinieku,  kurš mīlestības vārdā upurē visu, kas viņam pieder. Šī tēma īpaši rezonēja ar japāņu  enka un balāžu estētiku, kur nozīmīga vieta ir traģiskai mīlestībai, ilgām un  nepiepildītām jūtām. 

Viens no nozīmīgākajiem brīžiem dziesmas attīstībā Japānā bija tās iekļaušana  japāņu dziedātājas Tokiko Kato (加藤登紀子) repertuārā. Viņas interpretācija nostiprināja dziesmas statusu kā emocionāli dziļai balādei, kas organiski iekļāvās Japānas populārās mūzikas tradīcijā. Tokiko Kato uzsvēra dziesmas pašupurēšanās un beznosacījuma mīlestības motīvus, padarot to īpaši tuvu japāņu klausītājiem. 

Japānā Hyaku-man-bon no Bara kļuva par iecienītu koncertu repertuāra daļu un bieži skanēja televīzijas mūzikas programmās. Līdzīgi kā Korejā, arī Japānā dziesma ieguva otro dzīvi kā karaoke klasika, ko dzied dažādu paaudžu pārstāvji. Laika gaitā to interpretējuši arī citi japāņu mākslinieki, katrs piešķirot skaņdarbam individuālu  skanējumu, vienlaikus saglabājot centrālo ideju par mīlestību kā augstāko  pašupurēšanās formu.

Dziesmas ceļš no latviešu mitoloģijā sakņota stāsta līdz starptautiskam mīlestības simbolam spilgti parāda, kā viena melodija spēj pārsniegt valodu un kultūras robežas. “Dāvāja Māriņa”, kas dzimusi Latvijas kultūras telpā, dažādās valstīs ieguvusi jaunus vārdus, sižetus un nozīmes, tomēr saglabājusi emocionālo kodolu, kas ļauj tai uzrunāt klausītājus visā pasaulē. Tā ir liecība mūzikas  universālajam spēkam – spējai savienot atšķirīgas kultūras vienā melodijā. 

Izmantotā literatūra:

Zinātniskā literatūra 

  1. Norris, S. M. (2012) “Soviet Popular Music and Emotional Culture: The Case of  ‘Million Scarlet Roses’,” Popular Music and Society, 35(4), pp. 489–507.
  2. Kim, Y. J. (2015) “Localization of Soviet-Era Songs in South Korea: Memory,  Translation and Emotion,” Journal of Korean Popular Music Studies, 7(1), pp. 33–52. 
  3. Yano, C. R. (2002) “Enka and the Sentimental in Japanese Popular Music,” Asian  Music, 33(2), pp. 56–75.

Uzziņu literatūra

  1. Pauls, R. (1981) Dāvāja Māriņa. Rīga: Latvijas Radio fonds. 
  2. Kukule, A. un Kreicberga, L. (1981) Dāvāja Māriņa [skaņu ieraksts]. Rīga: Latvijas  Radio. 
  3. Pugačova, A. (1982) Миллион алых роз [skaņu ieraksts]. Maskava: Melodija. Sim Soo-bong (심수봉) (2003) Hymn of Wish. Seoul: Seoul Records. Kato, T. (加藤登紀子) (1988) Hyaku-man-bon no Bara [skaņu ieraksts]. Tokyo:  Polydor Japan. 
  4. Straubergs, K. (1939) Latviešu mitoloģija. Rīga: Latvju Grāmata.

Avoti jeb saites uz rakstā pieminētajām un atzīmētajām dziesmām

Titulbildes avots: no Alises Hiršas-Zandbergas personīgā arhīva.

Discover more from KULTŪRTILTS

Subscribe now to keep reading and get access to the full archive.

Continue reading