Autors: Marta Timošenko // marta.timosenko23@gmail.com
Daudzi ceļotāji Seulu asociē tikai ar debesskrāpjiem un nebeidzamām cilvēku masām, taču pat šajā metropolē ir iespējams izmukt no straujās ikdienas un atrast brīdi miera, izbaudot vēsturiskas ainavas starp kalniem. Es šo piedzīvoju, apmeklējot Eunpyeong Hanok Village, nelielu, tradicionālu ciematiņu, kas atrodas tikai stundas autobusa brauciena attālumā no Hongdae, viena no pazīstamākajiem Seulas rajoniem.
Atšķirībā no tūristu pārpildītā Bukchon ciemata Seulas centrā, kur iedzīvotāji bieži protestē pret apmeklētāju pūļiem, Eunpyeong valda pavisam cita atmosfēra. Tas tika izveidots tikai 2014. gada beigās valdības plānota projekta ietveros, ar nodomu nodrošināt dzīvesveitas, vienlaicīgi popularizējot tradicionālu Korejas kultūras pieredzi. Šajā hanok, jeb tradicionālo korejiešu māju ciematā atrodas aptuveni 158 mājās. To iedzīvotāji, šeit ievācoties apzinās tūrismam būvēto nolūku, kādēļ nerodas nepatīkamā privātuma traucēšanas sajūta kā citos šāda stila ciematos. Lai gan ciemats ir tikai nesen uzbūvēts, nevis restaurēts, tas nemaz nešķiet mākslīgs. Tas ir sakopts, ar platām ielām (kas ir liels pluss fotografēšanai) un līdzinās jebkuram citam tradicionālajam ciematam Korejā.
Mēs ar draudzeni dienu sākām populārajā kafejnīcā “1인1상” (1 In 1 Sang). Iegādājāmies kūciņas un dzērienus, kā arī es izmantoju iespēju nogaršot vienu no kafejnīcas iecienītākajiem dzērieniem – mandeļu krēma latti. Apsēdāmies otrajā stāvā pie loga un baudījām māksliniecisko ciemata skatu, vērojot Bukhansan (vienu no pazīstamākajiem kalniem Seulā) un hanok jumtu ainavu. Šo skatu un atmosfēru nekad neaizmirsīšu un tajā brīdī pat nevarēju iedomāties, ka joprojām atrodos Seulā.
Pēc kafijas pauzes devāmies pastaigā pa pašu ciematiņu. Daudzi iedzīvotāji, apzinoties tūrisma nolūku, aktīvi piedalās ciemata veidošanā, pārvēršot tradicionālās mājiņas par restorāniem, kafejnīcām, veikaliņiem vai mazām izstādes telpām. Tajos iespējams apskatīt un iegādāties vietējos rokdarbus un suvenīrus vai vienkārši izbaudīt ciematu apteverošās dabas takas. Man šī pastaiga likās īpaši iespaidīga, apzinoties iedzīvotāju aktīvo iesaisti šīs vietas veidošanā un apmeklētāju pieredzes ietekmēšanā.
Negaidīti, šis brauciens piedāvāja vēl vienu interesantu pieredzi. Jau atbraucot pamanījām, ka visas ielas garumā karājas krāsainas laternas. Uzzinot, ka tieši šajā dienā norisinājās Budas dzimšanas diena, es nevarēju sagaidīt iespēju tās svinības pieredzēt tik nozīmīgā budisma templī. Sekojot laternām, devāmies augšup kalnā, nonākot pie Jingwansa tempļa, vienas no nozīmīgākajām svētvietām Seulā, kuras vēsture aizsākās jau 1010. gadā Goryeo dinastijas laikā. Beidzot nonākot pie tempļa, mūs uzrunāja viens no tempļa darbiniekiem, aicinot mūs pievienoties kopīgām pusdienām un nogaršot bibimbap, jeb rīsu un dārzeņu maltīti, kas ir ne tikai iecienīta ikdienā, bet tiek īpaši pasniegta tieši Budas dzimšanas dienā.
Šīs svinības ir laiks, kad templis burtiski uzplaukst. Visa teritorija bija grezni izrotāta ar košām papīra laternām un piedāvāja iespēju piedalīties dažādās aktivitātēs. Bija iespējams nogaršot dažādas tējas, piedalīties spēlēs vai iegādaties bērnu veidotus mākslas darbus, kuru ienākumi vēlāk tika nodoti pašam templim. Pats templis atrodas ļoti pasakainā kalnu ielejā un tā kā to apmeklēju maija sākumā, spēju izbaudīt koši zaļo ainavu, plaukstošās puķes un svaigo kalnu gaisu.
Viena no manām personīgi mīļākajām atmiņām ir pieckrāsainās rokassprādzes iegūšana un tās simboliskā nozīme, kas man joprojām kalpo kā lielisks atgādinājums par šo dienu. Katrai krāsai ir specifiska nozīme: sarkans aizsardzībai, balts tīrībai, zils gudrībai, dzeltens pazemībai un zaļš līdzsvaram. Doma šim ir tāda, ka ja ap kreiso roku apsietā rokassprādze gada laikā nesaplīst vai nenokrīt, visas nēsātaja vēlmes piepildīsies.
Šis brauciens man deva iespēju redzēt gan Korejas moderno kafejnīcu kultūru ar tās estētiku, gan dziļo vēsturi un tradīcijas, apmeklējot templi un hanok ciematu. Kopumā tas manuprāt perfekti atspoguļo Korejas ikdienu, jo šī moderno un tradicionālo elementu kombinācija ir sastopama jebkur Korejā, vai tā būtu lielpilsēta kā Seula, vai mazāka pilsēta kā Jeonju.
Bet tieši šī vieta man izcēlās ar interesanto svinību pieredzi un mieru, ko atradu tik tuvu straujajai Seulas ikdienai. Es tiešām apbrīnoju, kā korejieši spēj saglabāt savas saknes, tajā pašā laikā nebaidoties no mūsdienīgā.
Titulbildes un rakstā izmantoto bilžu avots: no autores personīgā arhīva.