Autore: Diāna Straupa // straupa4@inbox.lv
Atslēgvārdi: Ķīna, bēru ceremonija, kristietība, budisms, tautas reliģijas.
No nāves neviens – ne cilvēks, ne dzīvnieks vai augs – nevar izvairīties, tādējādi dažādas sabiedrības piekopj savas paražas, lai godinātu mūžā aizgājušās personas vai pat mājdzīvniekus. Tāpēc, zinot, ka Ķīnai ir vairāk nekā 5000 gadu ilga vēsture, sīkāk paskatīsimies mūsdienās piekoptās ķīniešu bēru tradīcijas, kas ir mirušā cilvēka ģimenes reliģiju, reģiona, vecuma, sociālā statusa un nāves cēloņa balstītas. Ķīniešu kultūrā mirušā apbedīšana un godināšana ir viņa ģimenes ziņā, kur atbildību par bērēm galvenokārt jāuzņemas vecākajam bērnam. Nelaiķa godināšanas tradīcijas var iekļaut dažādus elementus no kristietības, budisma, konfuciānisma, daoisma un tautas reliģijām (tradicionālā reliģija, kas ietver arī simbolus no daoisma, budisma un konfuciānisma). Piemēram, kontinentālajā Ķīnā ir pieejamas teritorijas kapiem, tāpēc kristīgie ķīnieši veiks apbedīšanu, kamēr budismam ticīgie galvenokārt tiks kremēti, lai zemi pataupītu lauksaimniecībai.
Ķīniešu tradicionālās ģimenes rīko greznas bēres, lai galvenokārt izrādītu savu statusu sabiedrībā. Viņi var pat lūgt palīdzību cilvēka apbedīšanā no viņa piekoptās reliģijas pārstāvjiem, piemēram, budisma mūkiem, lai varētu godināt mirušo pēc iespējas vairāk pieminētās reliģijas ietvaros. Pirms bērēm, iespējams, tiks izveidots kontakts arī ar Feng Shui meistaru (“風水” [fēngshuǐ], kas ir sena ķīniešu prakse, kurā priekšmeti tiek sakārtoti tā, lai būtu harmonijā ar qi jeb dzīvības spēka enerģiju), lai viņš izvēlētos piemērotu dienu un laiku mūžībā aizgājušā apbedīšanai. Kamēr kristīgie ķīnieši tic, ka brīdī, kad cilvēks mirst, viņa ķermenim obligāti jāatrodas mājās, lai viņš varētu mierīgi nomirt savu tuvinieku ieskauts. Tikmēr, tuvojoties nāvei, budismam ticīgajam nav noteikta specifiska atrašanās vieta, taču viņam tiek ieteikts pārrakstīt savus svētos rakstus un domāt par Budu un viņa mācībām, tādējādi arī pirms nāves cenšoties dzīvot pēc iespējas labvēlīgāk , lai varētu atdzimt pat nevainojamākā dzīvē.
Tautas reliģijas ietvaros pirms bēru ceremonijas tradicionāli ir ierasts trīs dienas viesoties pie mirušā, tādējādi izrādot viņam cieņu. Kristieši rituāla laikā, kad ietērpj mirušo viņa mīļākajā apģērbā, pulcējas, lai pārrunātu viņa dzīves gājumu. Budismā nelaiķim ģimene un draugi izpilda īpašu attīrīšanās ceremoniju, pēc kuras ķermenis tiek ielikts zārkā, ko apskauj ar svecēm, ziediem un vīraka kociņiem.
Lai gan ķīniešu bēres mūsdienās tiek piekoptas ar dažām atšķirībām, it īpaši reliģiju dēļ, tomēr tajās visās var būt tādi vienādi elementi kā, piemēram, viesiem galvenokārt jāģērbjās baltās, melnās vai tumši zilās krāsās. Izņēmums ir kristīgo ģimenēs, kurās katra krāsa pieder noteiktai ģimenes hierarhijai, piemēram, melnā ģērbsies tikai mirušā dzīvesbiedrs, bērni un vedeklas, kamēr mazbērniem jābūt tumši zilā tērpā un mazmazbērniem – gaiši zilā.
Aizsaulē aizgājušais būs tērpts viņa labākajā apģērbā vai tradicionālajās, baltajās apbedīšanas drēbēs. Kāpēc tiek izmantota tieši baltā krāsa, nevis mums saprotamā melnā? Tāpēc ka ķīniešiem balts simbolizē bēdas, sēras un cieņu. Tikai cilvēks, kas miris 80 vai vairāk gados, tiks apglabāts sarkanā (laimes un veiksmes krāsa Ķīnas kultūrā) vai citas krāsas apģērbā, un bēru ceremonijas viesi šajā gadījumā arī varēs ierasties rozā vai sarkanā tērpā, lai parādītu savu laimi par aizsaulē aizgājušā ilgo mūžu.
Visās ķīniešu piekoptajās reliģiju ceremonijās visvairāk tiek izmantoti balti ziedi – tādi kā lilijas, īrisi, krizantēmas (var arī būt dzeltenas) vai rozes, kam ir pat specifiska nozīme – tās simbolizē nevainību un svinīgumu. Ļoti bieži tiks aizdedzinātas sveces un vīraki, vai pat džosa papīrs “香紙” [xiāng zhǐ], kas arī ir pazīstama kā garu vai spoku nauda, kas ietver domu, ka tās dedzināšana palīdzēs mirušajam sevi nodrošināt pēcnāves dzīvē. Budismam ticīgie cilvēki nes savus vīrakus, sveces, augļus un ziedus altārim, kurā ir uzstādīts mirušā portrets.
Gan tautas reliģiju, gan kristīgo ķīniešu bēru ceremonijā ir pieņemts mirušās personas ģimenei dāvināt nepāra skaitļa daudzuma naudu baltās aploksnēs, lai palīdzētu samaksāt par apbedīšanu un lai nestu laimi nāvē aizgājušajam. Mirušā godināšanas ceremonijā ļoti izvairās no skaitļa 4 “四” [sì] (arī ikdienas dzīvē), kas izklausās līdzīgi nāvei “死” [sǐ], lai nepiesauktu nāvi arī citiem.
Tautas reliģiju (šajā gadījumā tradīcija ir aizgūta no konfūcisma) un arī kristīgo ķīniešu rituālā, pabeidzot godināt pēcnāves dzīvē aizgājušo, visi bērēs esošie viesi ar vecāko dēlu vai mazdēlu priekšgalā viņu izved uz kapavietu vai krematoriju. Bēru ceremonija tiek noslēgta ar zārka apglabāšanu vai personas kremēšanu, pēc kuras tautas reliģijas mirušā piekritēja ģimene viesiem var uzdāvināt, piemēram, sarkanu diega pavedienu, kas ir jāpiesien pie mājas durvju roktura, lai aizbaidītu ļaunos garus. Pēc nelaiķa apglabāšanas tautas reliģiju ticīgie piekopj konfūciānisma “守喪” [shǒusāng], kas ir tradicionāls vienu gadu ilgs sēru periods, kuru mūsdienās ir saīsinājuši līdz 49 dienām, kur katru nedēļu tiek aizlūgts par mirušā garu, kamēr kristīgie ķīnieši to dara 100 dienas.
Budismā ticīgais tiek izvadīts uz kremēšanas vietu vīrieša pavadībā, kuram rokās ir garš kāts ar baltu karogu. Viņam seko vecāki vīrieši ar ziediem sudraba bļodās, un viņus pavada vismaz astoņi mūki ar platu lenti, kas aiz viņiem sniedzas līdz zārkam. Pēc lūgšanu nodziedāšanas zārku noliek uz ķieģeļu kaudzes, zem kuras bēru viesi met aizdegtas sveces, vīraku un malku, lai sāktu dedzināšanu, pēc kuras savāc un ieliek pelnus urnā.
Galu galā var secināt, ka ķīniešu kultūrā tiek ļoti cienīti mūžā aizgājušie, pat ja dažas no viņu godināšanas tradīcijām mazliet atšķiras dažādo reliģiju dēļ. Savā ziņā var redzēt atšķirības ar mums piekoptajām paražām, piemēram, to pašu ķīniešu balto bēru krāsu, kamēr latvietim tas šķistu prātam neaptverami, jo tepat Latvijā baltu izmanto tādos priecīgos dzīves brīžos kā kāzās vai kristībās, tādējādi parādot, kā atšķiras rietumnieku un austrumnieku domāšana par aizsaulē aizgājušo pavadīšanas ceremonijām.
Izmantotā literatūra:
Zinātniskā literatūra
1. Folk Belief and Its Legitimization in China. by Xing Zhou. In: Western Folklore Special Issue: Intangible Cultural Heritage in China. Vol. 76, No. 2, Spring 2017. Pp. 151-165. Source: https://www.jstor.org/stable/44790969?read-now=1&seq=1#page_scan_tab_contents
Uzziņu literatūra
1. A Complete Guide to Traditional Chinese Funeral Customs. Source: https://www.dignitymemorial.com/memorial-services/funeral-traditions/chinese-funeral-traditions
2. Feng Shui. Source: https://education.nationalgeographic.org/resource/feng-shui/
3. Chinese Funeral Traditions: How Modern Families Honor Ancestors. [07/09/2025] Source: https://www.after.com/articles/chinese-funerals
4. Chinese funeral customs and the importance of ancestral worship. [15/01/2025.] Source: https://hollywoodforever.com/resources/chinese-funeral-customs-and-the-importance-of-ancestral-worship/
5. Chinese Funeral Traditions. Source: https://www.bankspagetheus.com/resources/chinese-funeral-traditions
Titulbildes avots: autores radīta digitālā kolāža.