Autors: Megija Frica // fricamegija@gmail.com

Atslēgvārdi: uzvārdi, personvārdi, identitāte, vēsture, dzimta.

Vai esi kādreiz pieķēris sevi pie domas, ka automātiski sāc domāt par kāda uzvārda izcelsmi? Vai, pētot savu dzimtu, esi aizdomājies, no kurienes radies tavs uzvārds? Tas noteikti nav nekas neparasts. Uzvārdu izpēte ir aizraujošs process, kas ļauj ielūkoties pagātnē un izzināt savas dzimtas saknes. Uzvārdi ir neatņemama cilvēka identitātes daļa, kas vienlaikus atspoguļo gan valodas attīstību, gan sabiedrības vēsturi. Lai gan mūsdienās uzvārds šķiet pašsaprotams, tā tas ne vienmēr ir bijis. Uzvārdu rašanās, to veidošanās principi, izplatība un pielāgošana dažādās valodās ir sarežģīts process.

Sākotnēji lielākajā daļā Eiropas sabiedrību cilvēkiem nebija pastāvīgu uzvārdu, kā tos mēs izprotam mūsdienās. Cilvēki tika identificēti pēc vārda un papildus apzīmējuma, piemēram, pēc nodarbošanās, dzīvesvietas vai kādas īpašības. Tikai vēlāk, viduslaikos, sāka veidoties pastāvīgi, mantojami uzvārdi. 

Latvijā uzvārdi sāka nostiprināties salīdzinoši vēlu. Galvenokārt laika posmā no 14. līdz 19. gadsimtam. Sākotnēji tie bieži bija iesaukas vai aprakstoši nosaukumi, kas raksturoja cilvēka profesiju, piemēram, “Kalējs” vai “Melderis” (dzirnavnieks), vai arī saistījās ar dabu un apkārtējo vidi, piemēram, “Bērziņš”. Pastāv arī uzvārdi, kuri ir saistīti ar ģeogrāfisko izcelsmi – vietvārdiem. Tie var norādīt uz cilvēka dzīvesvietu vai izcelsmes vietu. Šādi uzvārdi Latvijā sastopami jau kopš 15.-16. gadsimta. Turklāt svarīgi pieminēt, ka dažādos Latvijas reģionos uzvārdu ieviešana notika atšķirīgi, piemēram, Kurzemē tie tika ieviesti 19. gadsimta sākumā, bet Latgalē pakāpeniskāk, līdzīgi kā Polijā un Lietuvā.

Otrs svarīgs aspekts, kā ir radušies uzvārdi, ir personvārdi jeb patronīmiskie uzvārdi, kas norāda uz cilvēka tēvu, piemēram, “Pētersons” (Pētera dēls). Šāda parādība bieži ir sastopama arābu kultūrā. Arābu personvārdi bieži vien ir gari un sarežģīti. Tie sniedz informāciju ne tikai par personas vārdu un uzvārdu, bet arī par radurakstiem – tēva, vectēva un pat vecvectēva vārdu. Viens no izplatītākajiem variantiem ir tā saucamais trīsdaļīgais vārds: vārds, tēvvārds, uzvārds, piemēram, Hasans Muhammads Zabads, kurš sniedz informāciju, ka personas vārds ir Hasans, tēva vārds ir Muhammads, bet uzvārds ir Zabads. Ēģiptē pat ir izplatīts četrdaļīgais vārds, kas sastāv no vārda, tēvvārda, vectēva vārda un (visbiežāk) vecvectēva vārda. Vecvectēva vārda vietā var tikt norādīts viņa pievārds, iesauka, pseidonīms, epitets vai goda tituls, kā arī attieksmes vārds, kas vēsta par ģimenes izcelsmi, reliģisko piederību vai dzīvesvietu.

Latvijas uzvārdu sistēmu būtiski ietekmēja citas valodas, īpaši vācu valoda, jo vācu muižniecība ilgstoši dominēja Baltijā. Tā rezultātā daudzi uzvārdi ir aizguvumi vai pielāgojumi no vācu valodas, piemēram, “Šmits” vai “Millers”. Uzvārdi bieži mainās, kad tie nonāk citā valodas vidē. Šo procesu sauc par adaptāciju vai lokalizāciju. Latvijā īpaši izplatīta ir uzvārdu latviskošana, kad svešvalodas uzvārdi tiek pielāgoti latviešu valodas fonētikai un gramatikai. Piemēram, poļu uzvārds “Fryc” latviešu valodā sieviešu dzimtē ir pārdēvēts par “Frica”. Šāda uzvārda pārveidošana notiek, lai uzvārds atbilstu latviešu valodas locīšanas sistēmai un dzimtes kategorijām. Latviešu valodā uzvārdi bieži iegūst galotnes, kas norāda dzimti, piemēram, -s vīriešiem un -a vai -e sievietēm. Turklāt vīriešu dzimtes uzvārdiem var būt arī sieviešu dzimtes galotnes -a, -e,, piemēram, “Egle”. Šādi uzvārdi lokāmi atbilstoši 4., 5., 6. deklinācijai.

Līdzīgi procesi novērojami arī citās valstīs. Piemēram, 18. gadsimtā Lietuvā un apkārtējos reģionos uzvārdi tika slāviskoti, pievienojot piedēkļus kā -ovič vai -evič, kā arī poļu tipa -sk galotnes. Tas parāda, ka uzvārdi nav nemainīgi. Tie mainās līdz ar politiskajiem, sociālajiem un valodiskajiem apstākļiem.

Interesants fakts ir tas, ka Indijā uzvārdu lietošana nav universāla, un daļai cilvēku uzvārda vispār nav. Tas saistīts ar valsts lielo kultūras un reģionālo daudzveidību, kā arī ar atšķirīgām vārdu sistēmām. Turklāt vēsturiski uzvārdi daudzviet Indijā nemaz nebija izplatīti, un to plašāka lietošana saistīta ar koloniālo administrāciju, kas centās standartizēt personu identifikāciju. Arī mūsdienās nav juridiskas prasības izmantot uzvārdu – tas ir personīgs izvēles jautājums, un cilvēks var pilnīgi likumīgi dzīvot bez uzvārda. Šie fakti parāda, ka atšķirībā no Eiropas valstīm uzvārds Indijā ne vienmēr ir obligāta identitātes sastāvdaļa.

Tomēr kopumā uzvārdi ir daudz vairāk nekā tikai formalitāte dokumentos. Tie ir nozīmīgs kultūras un vēstures elements. Tie atspoguļo cilvēku nodarbošanos, izcelsmi, valodu kontaktus un pat politiskās pārmaiņas. Uzvārdu attīstība Latvijā un pasaulē kopumā parāda, ka tie radušies pakāpeniski – no vienkāršām iesaukām līdz mantojamiem identitātes apzīmējumiem. Vienlaikus uzvārdi nav nemainīgi, tie pielāgojas jaunām valodām, tiek pārveidoti un ietekmēti no dažādām kultūrām. Uzvārdu ģeogrāfiskā izplatība bieži vien atspoguļo migrācijas procesus un vēsturiskos kontaktus starp tautām. Tādējādi uzvārdi kalpo kā sava veida “dzīva vēsture”, kas ļauj izprast gan individuālo izcelsmi, gan plašākus sabiedrības attīstības procesus.

Izmantotā literatūra:

Zinātniskā literatūra

1. Arābu valodas īpašvārdi. Rīga : Zinātne, 1982. Pieejams: https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/13/pdf/noradijumi_par_citvalodu_ipasvardu_pareizrakstibu_un_pareizrunu_latviesu_literaraja_valoda_15._1982_arabu_valodas_ipasvardi.pdf#page=1
2. Šūmane, M., Sīkstulis, J. (sast.). Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā. XV.
3. The Evolution of Resident Surnames in Joniškis Town Magistrate Books of the 18th Century. Pieejams: https://journal.lu.lv/bf/article/view/bf33106

Uzziņu literatūra

1. Do Indians not have a surname? Pieejams: https://www.calendar-uk.co.uk/frequently-asked-questions/do-indians-not-have-a-surname
2. INTERNACIONĀLU VĀRDU (SVEŠVĀRDU) ADAPTĀCIJA LATVIEŠU VALODĀ. Pieejams: http://www.vvk.lv/index.php?sadala=154&id=501
3. Latvian Surnames. Pieejams: https://www.myheritage.com/wiki/Latvian_surnames
4. Latviešu valodas rokasgrāmata. Pieejams: https://valodasrokasgramata.lv/materials/2/BCB021C3-14D1-6AFB-5C09-0C4B42328299
5. Personvārdu pareizrakstība, galvenās citvalodu īpašvārdu atveides normas. Pieejams: https://www.uzdevumi.lv/p/latviesu-valoda-pec-skola2030-paraugprogrammas/latviesu-valoda-i/valodas-struktura-85461/pareizrakstiba-un-valodas-kultura-88112/re-50852f73-1c4e-4409-95b5-6271755fb0a7
6. The surname I do not have. Pieejams: https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC1123273/

Titulbildes avots: no autores personīgā arhīva.