Autore: Paula Gaile // pauljuks14@gmail.com
Mani sauc Paula Gaile, un es esmu Āzijas studiju koreānistikas absolvente, un šobrīd turpinu studijas maģistrantūrā. No 2026. gada 2. marta līdz 2026. gada 6. martam Helsinkos tika organizēts “Nordic-Baltic Korean Studies Days 2026” (‘Ziemeļvalstu un Baltijas Korejas studiju dienas 2026’) pasākums, kurā es un manas kolēģes – Samanta Tedejeva un Annija Thegenholma, līdzās ar Ildzi Šķesteri, piedalījāmies.
Šī pasākuma mērķis bija saliedēt studentus no Skandināvu un Baltijas valstīm viņu sirdslietā, kas ir padziļināta interese par Koreju. Visas nedēļas garumā bija iespēja piedalīties konferencēs, semināros un diskusijās par dažādām tēmām, piemēram, “Changing Meanings of Love and Marriage in South Korea”(‘ Mīlestības un laulības nozīmes maiņa Dienvidkorejā’), “Converging histories: South Korea’s martial law crisis in a global conjunctural frame” (‘Saplūstošas vēstures: Dienvidkorejas karastāvokļa krīze globālā konjunktūras kontekstā’) un “Queerness as Soft Power: Cruel Optimism from K-pop to Love in the Big City.” (‘Kvīriskums kā maigā vara: nežēlīgais optimisms no K-pop līdz ‘Mīlestībai lielpilsētā’). Visas nedēļas garumā stundetiem bija iespēja izvēlēties radošās darbnīcas. Samanta izvēlējās “From Page to Play: Translating and Reimagining “The Fifth Corner of the Night,” a literary adventure with Shin Kyung-Sook” (‘ No lapaspuses līdz izrādei: ‘Nakts piektā stūra’ tulkošana un pārtēlošana — literārs piedzīvojums ar Šin Kjong-Suk’). Šī pieredze esot bijusi ļoti interesanta un zināšanām piepildīta.
Citējot Samantu: “Bija īpaša pieredze sadarboties savā veidā ar autori Shin Kyung-sook (신경숙). Kamēr citi tulkoja viņas īso stāstu “Nakts piektais stūris” uz dažādām valodām, tikmēr bija iespēja veidot spēli. Mērķis bija sadarboties ar tulkotājiem un kreatīvi parādīt šo stāstu. Mana grupa izvēlējās pieturēties pie stāsta un izmantot daļas no orģināla, bet tulkotus. Spēles tulkojums bija angļu, latviešu, poļu, somu un lietuviešu valodā, kā arī tika izmantoti vārdi no korejiešu valodas orģināla. Bija prieks dzirdēt arī no autores kā viņai patīk mūsu ideja un mūs motivēt veidot kaut ko, kas ir kā mūsu. Neaizmirstams bija komandas darbs kur neiespējamais kļuva iespējams tikai pāris dienās.”
Savukārt, gan es, gan Annija izvēlējāmies “Designing a Korea Museum or Themed Exhibition in 2026!” (‘Korejas muzeja vai tematiskas izstādes veidošana 2026. gadā!’). Šī pieredze bija pilna radošu ideju un izveides process bija aizraujošs.
Citējot Anniju: “Mācījāmies, kā veido muzeju izstādes. Tas ir ļoti interesants process, kurā iekļaujas daudz dažādu aspektu, par kuriem iepriekš nemaz nebūtu iedomājusies. Mūsu mērķis bija izveidot pašiem savu īpašo izstādi. Manai grupai bija svarīgi izglītot cilvēkus, tāpēc izveidojām izstādi, kas koncentrējās uz Korejas demokratizācijas procesiem. Izvēlējāmies piecus svarīgus Korejas vēstures notikumus un izmantojām metro (subway) tēmu, lai skatītāji varētu “ceļot” pa izstādi. Mans uzdevums bija katram vēstures notikumam sameklēt mākslas objektu. Tā bija kolosāla pieredze, un bija prieks sadarboties ar cilvēkiem, kuri ir tik radoši.”
Mana pieredze muzeja veidošanā bija ļoti interesanta. Radošās darbnīcas lekcijās, tika stāstīts par to, cik daudz laiks, darbs un finanses, tiek ieguldītas, lai izveidotu 1. izstādi, par kurām pirms tam nebūtu iedomājusies. Manas grupas mērķis bija parādīt līdzsvarojošu ieskatu sieviešu dzīvē Dienvidkorejā, neislīgstot tikai pozitīvajā vai negatīvajā. Mana grupa veidoja pagaidu izstādi par sieviešu krāsaino dzīvi Dienvidkorejā. Tajā tika atspoguļots gan materiālais, gan nemateriālais mantojums, kā arī ieskats mūsdienu sieviešu dzīvē Dienvidkorejā. Kā apstraktais pamats tika ņemts “Obangsek” – tradicionālās krāsa, kas veda apmeklētājus cauri telpām, kuras saistītas ar katras krāsas simboliskajām vērtībām un elementiem. Tā bija interesanta un bagāta pieredze, kā arī radošums. Staroju sadarbojoties ar cilvēkiem, kas ir tikpat radoši kā es.
Šī pieredze nebūtu bijusi iespējama, ja mums nepalīdzētu Ildze Šķestere (Latvijas Universitātes, Humanitāro zinātņu fakultātes lektore), kas gan man, gan Samantai un Annijai piedāvāja šajā pasākumā piedalīties. Ildze mums palīdzēja gan morāli sagatavoties šim pasākumam, gan arī tā laikā atbalstīja, par ko gan es, gan manas kolēģes esam ļoti pateicīgas.
Visu apkopojot, var teikt, ka šī pieredze ir ļoti vērtīga un atmiņā paliekoša. Gan man, gan Samantai un Annijai, tā pavēra plašāku skatu, ne tikai uz Koreju un tās kultūru, bet arī uz cilvēku radošajām un profesionālajām zināšanām, kas tika sniegtas visas nedēļas garumā.
Titulbildes avots: no autores personīgā arhīva.