Autors: Alise Hirša-Zandberga // alise.hirsa@gmail.com

Atslēgvārdi: rūnas, zīlēšana, zīlniecība, pareģošana, rituāls, populārais okultisms.

Pirmajā daļā noskaidrojām rūnu sistēmas pamatprincipus un izcelsmi, taču apstājāmies pie intriģējošā un visnotaļ svarīgā jautājuma … kas pamudināja rūnas (pār)tapt par Rietumu zīlniecības tradīcijas vienu no pazīstamākajiem tēliem?

Runājot par mūsdienu atpazīstamību rūnu kontekstā, rūnas savu popularitāti iemantoja 19. gadsimtā saistībā ar nacionālistiskas noskaņas izplatību lielākajā daļā Eiropas, tostarp vāciski runājošajā pasaulē nacionālisms izraisīja atjaunotu interesi par it kā zudušu vācu kultūras aspektu – mītisko, pirmskristietības pagānismu, tradīciju, kas cildināja to, ko tās cienītāji uzskatīja par patiesiem vācu tikumiem. Tajā pašā laikā okulto prakšu atdzimšana, kas uzsvēra seno garīgo un maģisko zinību apgūšanu, atrada piekritējus gan ģermāņu zemēs, gan citās Eiropas daļās.

Centrālā figūra ģermāņu pagānu mantojuma popularizēšanā bija austriešu dzejnieks un okultists Gvido fon Lists (Guido Karl Anton List; 1848–1919). Viņš popularizēja votanismu, reliģisku kustību, kas, viņaprāt, atdzīvināja pirmskristietības vācu tautas vērtības. 1902. gadā pēc nonākšanas slimnīcā acu operācijas veikšanas dēļ viņš vienpadsmit mēnešus pavadīja ar aizsietām acīm un pēc tā apgalvoja, ka piedzīvojis virkni vīziju, kas viņam atklājušas “rūnu noslēpumus”, vēlāk publicējot traktātu “Rūnu noslēpumi (“Das Geheimnis der Runen“; 1908). Lists bija dedzīgs rūnu maģiskā spēka aizstāvis un apgalvoja, ka viņa intuitīvā rūnu lasīšanas metode ļauj piekļūt slepenām, mistiskām zināšanām par Vācijas pirmskristietības pagātni. Gvido fon Lists apgalvoja, ka latīņu jeb romiešu alfabēts ir balstīts uz seno ģermāņu pirmvalodas prototipu, bet pašas rūnas esot visu rakstību sistēmas pirmavots. Šo ideju savai propagandai vēlāk pārņēma vācu nacionālsociālisti un atspoguļoja savā okultajā simbolikā (piemēram, bēdīgi slavenā “SS” tika veidota, dubultojot Saules rūnu “Sowilo” (ᛋ), kam Lists savā ideoloģijā piedēvējis jaunu nozīmi, pārsaucot to par Uzvaras rūnu (Sig).

Ap 1920. gadiem mistiķis Frīdrihs Marbijs (Friedrich Bernhard Marby, 1882–1966) izstrādāja fizisko vingrinājumu kopumu, ko viņš nosauca par “Runengymnastik” (rūnu vingrošana), tehniku, ko tālāk attīstīja okultists Zīgfrīds Kummers (Siegfried Adolf Kummer, dzimis 1899–1977) un ap 1930. gadu publicēja sējumā ar nosaukumu “Runenyoga” (rūnu joga). Marbijs tika aizturēts 1936. gadā, nosūtīts uz Dahavu, viņš astoņus gadus pavadīja ieslodzījumā dažādās nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometnēs. Daudzi rūnu burvji cieta līdzīgas vajāšanas kopā ar citiem nekonformistiem Trešā reiha laikā, kas liecina, ka ne visa tā laika okultā rūnu izmantošana pēc savas būtības bija fašistiska. Angļu valodas un literatūras doktors Pols Mauntforts (Paul Mountfort) izceļ šī jautājuma nozīmīgumu, jo nacistu ikonogrāfijas traipi un savdabīgais misticisms, no kura tie radās, vēl aizvien met tumšu ēnu pār rūnām. Mauntforts skaidro, ka pēckara gados ģermāņu rūnu raksti kļuva par zinātnē teju neaizskaramu tēmu, par tabu, atšķirībā no pētījumiem par anglosakšu rūnām epigrāfiskajā tradīcijā, kas joprojām bija senangļu studiju pamatā angloamerikāņu universitātēs.

Lai gan dažādas ekstrēmistu kopas turpina bojāt rūnu un runoloģijas publisko tēlu, rūnām mūsdienu populārajā kultūrā ir maz atklātas saistības ar fašistiskiem vai rasistiskiem mērķiem, un tās ir ieguvušas attīrītu “New Age” jeb Jaunā laikmeta garu.

Angļu valodas rūnu rokasgrāmatas veidošanās periods bija 20. gs. astoņdesmitie un deviņdesmitie gadi, kuros tika izveidotas žanra galvenās atsauces sistēmas un formālie ierobežojumi. Novelista Ralfa Blūma (Ralph Henriques Blum II; 1932–2016) grāmata “Rūnu grāmata: Rokasgrāmata senā orākula lietošanai: Vikingu rūnas” (“The Book of Runes: A Handbook for the Use of an Ancient Oracle: The Viking Runes“), kas tika publicēta 1982. gadā, vēl līdz šim ir visvairāk pārdotā rūnu rokasgrāmata. Tomēr tā ir liela problemātika mūsdienu rūnu teorijās, jo, kā skaidro doktors Pols Mauntforts, šī rokasgrāmata noraidīja teju visus akadēmiskos, vēsturiskos avotus par rūnām. Tāpat, lai aizpildītu robus savas rūnu rokasgrāmatas saturā, R.Blūms izlēma pārveidot vēsturiski pierādītus faktus, piemēram, nosakot savu rūnu secību, nevis sekojot trim aettir, kuros tradicionāli tika sistematizēts vecākais futharks.

Lai uzzinātu, kāda rūnu interpretācija – gan sistēmas, gan vēstures, gan prakses un teorijas kontekstā – tiek piedāvāta Latvijas iedzīvotājam, raksta tapšanas laikā izpētīju, manuprāt, pieejamāko rūnas reprezentāciju Latvijā, kas mājo vienā no lielākajā grāmatnīcām. Uz raksta tapšanas brīdi Latvijas grāmatnīcā “Jānis Roze” nopērkamie rūnu komplekti visi kā viens nāk no Itālijas izdevniecības “Lo Scarabeo”, kas plaši pazīstama zīlēšanas praktiķu un Jaunā laikmeta kustību vidū visā pasaulē. Atšķirīgais šajos rūnu komplektos ir pašu rūnu materiāls – tās ir gravētas uz koka vai dabīgajiem akmeņiem, piemēram, ametista, oniksa vai dažādiem kvarciem. Kā stāsta pats “Lo Scarabeo”, tas dibināts 1987. gadā, apvienojot mākslas darbu kolekcionēšanas pieredzi, mīlestību pret ilustrācijām un tieksmi pēc estētiskiem tēliem. “Lo Scarabeo” piedāvā plašu klāstu ar zīlēšanai paredzētām kārtīm, dažādām rokasgrāmatām, kā arī ar vizuālās un lietišķās mākslas darbiem, piemēram, ezotērisku tēmu gleznām un gobelēniem.

Analīzei arī iegādājos vienu no “Jānis Roze” grāmatnīcā pieejamajiem “Lo Scarabeo” rūnu komplektiem. Šajā komplektā ietilpst 25 rūnas, no kurām viena ir tā saucamā “tukšā rūna” jeb rūna bez iegravēta simbola; tukšās rūnas ideju radījis iepriekš pieminētais Ralfs Blūms, un tā aizvien ir viens no visvairāk kritizētajiem viņa rūnu teorijas aspektiem. Tātad varam secināt, ka šis rūnu komplekts pamatā sastāv no vecākā futharka jeb 24 rūnu sistēmas, kam pievienota “tukšā rūna”.

Šajā rūnu komplektā ietilpst arī īsa rokasgrāmata, kas rakstīta angļu, itāļu, spāņu, franču, vācu un krievu valodā. Rokasgrāmatā tiek sniegta īsa informācija par katras rūnas nozīmi jeb vēstījumu, kas izpaužas kā atslēgvārdu saraksts, pamācība divām dažādām metodēm zīlēšanai ar rūnām, kā arī rūnu attīrīšanas un uzglabāšanas ieteikumi. Varam secināt, ka interesentam-latvietim bez rūnu prakses priekšzināšanām, ja viņš pārvalda, piemēram, krievu vai angļu valodu, ir viegli pieejama gan to iegāde (vienā no Latvijas lielākajām grāmatnīcām), gan pamācība par zīlniecības praktizēšanas uzsākšanu (kodolīga rokasgrāmata).

Vēstures un arheoloģijas doktors Ītans Doils Vaits (Ethan Doyle White), skaidrojot rūnu popularitāti mūsdienās, stāsta, ka daudzi mūsdienu tautas reliģiju vai pagānisma praktiķi dod priekšroku zīlēšanas metodēm, kas sakņojas pirmskristietīgajā pasaulē. Neskatoties uz to, ka aizvien nav nepārprotamu pierādījumu, ka pirmskristietīgajā laikmetā rūnas būtu izmantotas zīlēšanai, taču pastāv iespējamība, ka senās ģermāņu tautas tās tomēr lietojušas šim nolūkam. Tieši pieļāvums, ka rūnām sākotnēji piemitusi pārdabiska nozīme, daudzus mūsdienu pagānus rosinājis tās izmantot zīlēšanas nolūkiem.

Rūnas meklējamas ne tikai arheoloģiskos izrakumos, grāmatnīcās vai senā mitoloģijā, tās nereti pavīd arī mūsu laika populārajā kultūrā. Jau 20. gadsimtā Džona Tolkīna (John Ronald Reuel Tolkien; 1892–1973) fantāzijas literatūras darbos (un vēlāk arī to kino adaptācijās) tika izmantotas gan īstais anglosakšu futharks stāstā “Hobits”, gan pašizveidotu rūnu alfabētu stāstā “Gredzenu pavēlnieks”. Arī 21. gadsimtā šī tēma nenoklusa, un Kasandra Klēra, īstajā vārdā Džūdita Lūisa (Cassandra Clare, Judith Lewis; dz. 1973), radīja stāstu sēriju “The Mortal Instruments”, kur stilizēta rūnu sistēma (kas arī balstīta uz futharku rakstības dizainu) ieņem vienu no svarīgākajiem stāsta vadmotīviem.

Sķietami rūnas šobrīd nav pats populārākais modernās zīlniecības instruments, taču tas ir pietiekami izplatīts, lai kāds vizuāls priekšstats par rūnām būtu, visticamāk, katram no mums. Tieši šī iemesla dēļ ir kritiski svarīgi jau laikus uzzināt par vēsturiskiem ar mistiku apveltītiem rīkiem un faktiem par to izcelsmi, lai brīdī, kad tie atkal iemantos vietu moderno okultisma prakšu priekšgalā, mēs jau zinātu, ar ko mums ir darīšana.

Pašā pamatā rūnas ir rakstības sistēma, kura – tāpat kā ikkatras valodas teksti, vārdi, burti un simboli – ir bijuši vai turpina būt par daļu no cilvēku izpratnes par pasauli un mijiedarbības ar to, izmantojot maģiskus, pārdabiskus paņēmienus. Jautājums par oriģinālo rūnu izmantošanu zīlniecībai ir vāji pierādāms, bet fakts, ka rūnas tam tiek izmantotas mūsdienās, ir neapgāžams.

Senajā skandināvu valodā 13. gadsimtā pierakstītā “Egila sāga” (Egils saga) sniedz priekšstatu par rūnu meistaru – interpretētāju un izgatavotāju – spējām un statusu, piedēvējot viņiem saikni ar dievu spēku un cilvēku likteņu ietekmēšanas varu. Šajā stāstā Egilam tiek lūgts apmeklēt smagi slimu zemnieka meitu, kur virs viņas gultas uz vaļa kaula viņš pamana iegravētas ļaunu vēsti nesošas rūnas. Viņš iznīcina šīs rūnas un izgrebj jaunas, novietojot tās zem meitas spilvena, kas glābis viņas dzīvību. Aizejot no zemnieka mājas, Egils nodod svarīgu brīdinājumu: “Tam, kurš nezina, kā rūnas lasīt, nevajadzētu tās rakstīt.”

Izzināt nozīmē pasargāties!

Izmantotā literatūra:

Zinātniskā un populārzinātniskā literatūra

1. A History of Astrology, Divination and Prophecy. By Kathryne Hennessy [senior ed.], Anna Cheifetz [ed.], Kath Hill [ed.], Abigail Mitchell  [ed.], Victoria Pyke [ed.]. UK, London: DK Publishing, 2025. Pp. 98-103.
2. A History of Magic, Witchcraft and the Occult. Kathryne Hennessy [senior ed.], Rose Blackett-Ord [ed.], Anna Fischel [ed.]. USA, New York: DK Publishing, 2020. Pp. 64-69, 161, 252-255.
3. Compendium of the Occult: Arcane Artifacts, Magic Rituals, and Sacred Symbolism. By Liz Williams. UK, London: Thames & Hudson, 2025. P. 99.
4. Pagāni: pagānisma mītu, leģendu un rituālu vizuālā kultūra. Īvans Doils Vaits. Latvija, Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2024. 170.-173. lpp.
5. Runecasting: Runic Guidebooks as Gothic Literature and the Other Gothic Revival. In: Aeternum: The Journal of Contemporary Gothic Studies, Vol. 2, No. 2, 2015. By Paul Mountfort. Pp. 20-25. Source: https://www.researchgate.net/publication/317228575_Runecasting_Runic_Guidebooks_as_Gothic_Literature_and_the_Other_Gothic_Revival
6. Symbols of the Occult: A Directory of  over 500 Signs, Symbols and Icons. By Eric Chaline.  UK, Londond: Thames & Hudson Ltd, 2021. Pp. 100-101.
7. The Occult Witchcraft & Magic: An Illustrated History. By Christopher Dell. UK, London: Thames & Hudson, 2016; reprinted 2022. Pp. 124, 132-134.

Avoti

1. About us. In: Lo Scarabeo. Source: https://www.loscarabeo.com/en/pages/about-us
2. Runes: The God’s Magical Alphabet. By Lo Scarabeo. pp. 3-4, 8.
3. Rūnas. In: Jānis Roze. Source: https://www.janisroze.lv/lv/catalogsearch/result/?q=r%C5%ABnas
4. Rūnu komplekts “Golden Quartz Runes” (25 rūnas). In: Jānis Roze. By Lo Scarabeo.

Titulbildes avots: kadrs no Kasandras Klēras filmas “The Mortal Instruments: City of Bones” (2013). Kadrā stāsta galvenā varone Klērija Freja, no rīta pamostoties, savu istabu atrod pārpildītu ar vienas konkrētas rūnas zīmējumiem, kurus viņa pati radījusi iepriekšējā naktī, atrodoties bezapziņas stāvoklī. Zīmējumos redzams vecā futharka rūnai Ōþala (ᛟ) līdzīgs simbols – šī pati rūna tikai apgrieztā un stilizētā formā. [ https://www.youtube.com/watch?v=m1pnzLu7-sQ&t=570s ]