Autore: Daimonda Štamere // daimondastamere@gmail.com
Atslēgvārdi: japāņu valoda, valodniecība, valodas īpatnības, katakana, anglicismi.
Cilvēkiem, kas vēlas iemācīties japāņu valodu, tā sākotnēji var šķist pārāk grūta un mulsinoša, taču, ja kabatā jau ir priekšzināšanas angļu valodā, atklāsies, ka lielu daļu no japāņu valodas krājuma, ko vietējie izmanto ikdienā, ātri vien būs iespējams apgūt. Tas tādēļ, ka japāņu valodā ir daudzi angļu valodas aizguvumi, bet ne tikai, arī no portugāļu, holandiešu, franču un vācu valodas ir sastopami aizguvumi japāņu valodā. Taču tā nav nejaušība! Kad Japāna atvēra durvis ārpasaulei pēc sakoku (鎖国) izolācijas politikas, tajā ieplūda dažnedažādas valodas. Savukāt angļu valoda savu ietekmi visvairāk atstāja pēc Otrā pasaules kara, un turpina to darīt vēl mūsdienās. Japāņu valodā aizguvumi tiek rakstīti katakana (カタカナ) rakstībā, kas ir viena no trīs japāņu valodas rakstības sistēmām. Interesanti ir tas, kā šie aizguvumi tiek adaptēti un pielāgoti japāņu valodai, ievērojot tās fonētiskos un morfoloģiskos likumus. Kā rezultātā daudzi no tiem kļūst tik drastiski pārveidoti, ka oriģinālo vārdu pat nevar atpazīt. Tieši šī īpašība padara to par reizē vieglu un izaicinošu aspektu japāņu valodas apguvē, un tālāk aplūkosim, kā šīs adaptācijas izpaužas praksē.
Visās valodās ir aizguvumi no angļu valodas, taču japāņu valodā tos mēdz izlocīt līdz neatpazīšanai, kas var sagādāt grūtības japāņu valodas apguvējiem, neskatoties uz to, ka viņi angļu valodu pārzin labi. Tas nenozīmē, ka iepriekš izteiktais apgalvojums par ātru japāņu valodas krājuma apguvi ir nepatiess. Ir tikai jāiemācās un jāsaprot, kā japāņi loka anglicismus, jo tas nedaudz atšķiras no tā, kā to pieņemts darīt latviešu valodā. Piemēram, latviešu valodā anglicismiem bieži vien tikai mainās galotnes, piemēram, internet tiek pārveidots uz internets un blog uz blogs. Vai arī tie tiek pārveidoti pēc latviešu valodas fonētikas un gramatikas noteikumiem – tā lai vārdu rakstība būtu tāda pati kā izruna. Piemēram, file latviski ir fails un show ir šovs. Pat vārdu latviskotajā versijā ir liela iespēja, ka angļu valodā runājošais sapratīs par kādu angļu valodas vārdu ir runa. Toties japāņu valodā šie paši anglicismi jau izklausās pēc pilnīgi citas valodas, piemēram, internet → intānetto (インターネット), blog → burogu (ブログ), file → fairu (ファイル), un show → shō (ショー). Ja ir vēlēšanās vēl precīzāk sadzirdēt šīs valodas pārmaiņas, uzspiežot uz iekavās esošajiem japāņu valodas vārdiem, ir iespēja noklausīties kā tos izrunā japāniski.
Kāpēc tad šie vārdi tiek izrunāti tādā veidā? Tas viss balstās uz japāņu valodas izrunu; gluži tāpat kā latviešu valodā svešvārdi tiek atveidoti atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā un iekļauti latviešu valodas gramatiskajā sistēmā, to skaitā pievienojot vai pārveidojot vārdu galotnes atbilstoši latviešu valodas normām. [Ministru kabinets, Nr.144, 61.-63. punkts]. Iemācīties izrunāt anglicismus japāņu valodā patiesībā ir viegli, un kad to apgūst, iespējams pat uzminēt, kā angļu valodas vārdi tiktu izlocīti japāņu valodā, jo tie pārsvarā seko noteiktiem principiem.
Pirmkārt, japāņu valodā visas zilbes beidzas ar patskani vai arī ar līdzskani ‘n’. Tas nozīmē, ka japāņi nevar izrunāt vārdus, kuros ir divi vai vairāk līdzskaņi viens pēc otra bez patskaņa starp tiem, piemērām, vārdā grapefruit, kas japāņu valodā kļūst par gurēpufurūtsu (グレープフルーツ), vai McDonald’s, kas kļūst par makudonarudo (マクドナルド). Otrkārt, japāņu valodā nav skaņas ‘L’ vai ‘V’ – japāņu valodas vārdos skaņa ‘V’ vienmēr kļūs par ‘B’ un skaņa ‘L’ par ‘R’. Tas savukārt nozīmē, ka vārdi kā click kļūst par kurikku (クリック) un violin kļūst par baiorin (バイオリン). Treškārt, katakana (カタカナ) rakstības sistēmā ir simbols ‘ー’, kas pagarina patskaņa skaņu, kas atrodas pirms tā, līdzīgi kā garumzīme latviešu valodā. Tātad zilbe ka (カ) ar simbolu ‘ー’ aiz tās kļūs par kā (カー). Piemēram, coffee japāņu valodā ir kōhī (コーヒー) un cake ir kēki (ケーキ). Lai gan pārsvarā pastāv noteikti valodniecības likumi, pēc kuriem anglicismi tiek pārveidoti japāņu valodā, ir arī pietiekami daudz izņēmumi.
Bet sākumā jāsaprot japāņu valodas valodniecības iedalījums, kad runā par valodas aizguvumiem. Viens ir gairai-go (外来語), kas nozīmē aizņemtie vārdi no citām valodām, ne tikai angļu valodas, bet to skaitā angļu valodas. Un otrs ir wasei-eigo (和製英語), kas tiešajā nozīmē ir “japāņu izveidota angļu valoda”. To starpā ietilpst anglicismi, kuriem japāņu valodā var būt savādāka nozīme nekā angļu valodā; divu angļu vārdu apvienošana, radot jaunu vārdu, kas angļu valodā nepastāv; kā arī japāņu valodas darbības vārdu izveide no angļu valodas darbības vārdiem. Pastāv pat tādi japāņu veidoti jaunvārdi, iedvesmojoties no angļu valodas, kas izdevušies tik labi, ka tie tikuši iekļauti Oksfordas angļu valodas vārdnīca un kļuvuši par oficiālu daļu no angļu valodas krājuma.
Gairai-go (外来語) vārdi japāņu ikdienas valodā parādās bieži, piemēram: gomu (ゴム) nozīmē košļājamā gumija vai dzēšgumija un nāk no holandiešu valodas vārda gom, kas nozīmē to pašu; pan (パン) nozīmē maize jeb bulka un nāk no portugāļu valodas vārda pão; kasutera (カステラ) ir Japānā ļoti populāra biskvītkūka un tās vārds nāk no spāņu valodas vārda castella; arubaito (アルバイト) jeb baito (バイト) saīsinājumā nāk no vācu valodas vārda arbeit un nozīmē pagaidu darbs/pusslodzes darbs. Cilvēki, kas nesen sākuši mācīties japāņu valodu, mēdz uzskatīt, ka visi augstāk minētie vārdi un citi katakanā rakstīti vārdi ir anglicismi, taču, kā šeit to var redzēt, tā nemaz nav. Protams, no angļu valodas arī nāk daudzi japāņu ikdienā izmantoti vārdi kā wain (ワイン) → wine; basu (バス) → bus; hoteru (ホテル) → hotel; doa (ドア) → door; tesuto (テスト) → test; u.c.
Kā jau iepriekš tika minēts wasei-eigo (和製英語) iedalās vairākās kategorijās. Pirmā ir anglicismi, kuriem japāņu valodā ir savādāka nozīme nekā angļu valodā, piemēram: manshon (マンション) no angļu valodas vārda mansion, kas nozīmē savrupmāja, bet japāņu valodā to izmanto, runājot par lielu daudzdzīvokļu māju; apāto (アパート) no angļu valodas vārda apart, kas nozīmē “atsevišķi”, bet Japānā tas apzīmē dzīvokli vai nelielu daudzīvokļu māju. Vēl citi vārdi ir faito! (ファイト！) no angļu valodas vārda fight jeb kauties/cīnīties, kas Japānā tiek izmantots kā uzmundrinājums, piemēram kā “Veiksmi!”. Kanningu (カンニング) no angļu valodas vārda cunning jeb viltīgs, kas Japānā nozīmē krāpšanos/špikošanu eksāmenā. Aisu (アイス) no angļu valodas vārda ice jeb ledus, kas Japānā nozīmē saldējumu. Meiku (メイク) no angļu valodas vārda make jeb izgatavot, ko Japānā izmanto, lai runātu par kosmētiku, u.c. Pie šīs kategorijas varētu piederēt arī tādi vārdi japāņu valodā kā mafurā (マフラー), kas ir vecvārds angļu valodā, bet tiek bieži izmantots japāņu ikdienā un nozīmē šalle. Vārds nāk no angļu valodas vārda muffler, kas ir novecojis un reti izmantots vārds starp angļu valodā runājošajiem ārpus noteiktiem reģioniem vai dialektiem; to ir aizstājis scarf.
Otrā kategorija ir divu angļu vārdu apvienošana, lai radītu jaunvārdu, kas angļu valodā nepastāv, piemēram: pasokon (パソコン) izveidots no divu angļu valodas vārdu sākumiem personal computer, kas Japānā nozīmē parasti tieši klēpjdatoru. Konbini (コンビニ) pārveidots no angļu convenience store, kas Japānā ir nelieli veikaliņi atvērti 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Rimokon (リモコン) no angļu remote controller jeb tālvadības pults. Masukomi (マスコミ) no mass communication jeb masu komunikācija/masu mediji, u.c.
Trešā kategorija ir darbības vārdu izveide no angļu valodas. Tie tiek veidoti no angļu valodas darbības vārda + suru (する), kas nozīmē “darīt” japāņu valodā un tiek arī izmantots, lai pārveidotu japāņu valodas lietvārdus par darbības vārdiem, tieši šādā veidā pievienojot する to beigās. Piemēram: kyanseru-suru (キャンセルする), angļu valodas darbības vārda cancel + する apvienošana nozīmē “atcelt” japāņu valodā; rirakkusu-suru (リラックスする) no angļu relax + する nozīmē atpūsties; jogingu-suru (ジョギングする) no angļu jog + する nozīmē skriešana sporta kontekstā.
Visbeidzot jāapskata tie japāņu izgudrotie angļu valodas vārdi, kas bijuši tik labi, ka tos pārņēmuši paši angļu valodā runājošie. No tiem sararīman (サラリーマン) jeb angliski salaryman izveidots no angļu salary + man jeb alga + cilvēks, kas nozīmē ofisa darbinieks, ir viens no pazīstamākajiem Japanglish vārdiem. Vēl arī cosupure (コスプレ) jeb angliski cosplay, kas izveidots no costume + play jeb kostīms + tēlot, kas parasti apzīmē darbību, kurā cilvēks pārģērbjas un attēlo kādu no sev iemīļotiem varoņiem no komiksiem, filmām vai grāmatām, bet parasti no anime (アニメ). Senāks, bet noteikti visiem zināms vārds ir uōkuman (ウォークマン) jeb angliski Walkman, kas latviski nozīmē portatīvo atskaņotāju.
Patiesībā angļu valodā un arī latviešu valodā ir vairāki aizguvumi no japāņu valodas, kas nenāk no Japanglish, bet tīrās japāņu valodas, ko cilvēki mēdz izmantot sarunās, taču varbūt nekad neaizdomājas par to, no kurienes šie vārdi nāk. Piemēram, tsunami (latviski – cunami), typhoon (taifūns), bonsai (bonsai koks), matcha (matča), tofu (tofu), teriyaki (terijaki mērce), kamikaze (kamikadze), manga (manga), karaoke (karaoke), Zen Buddhism (dzenbudisms), emoji (emodži), un daudzi citi.
Kā jau bija redzams, japāņu valodā ir ļoti daudz anglicismu, īpaši vienkāršiem un ikdienā lietojamiem vārdiem. Šajā esejā pat nav minēta puse no visplašāk lietotajiem Japanglish vārdiem. Protams, lielai daļai no tiem pastāv ekvivalenti oriģinālajā japāņu valodā, taču ar laiku daudzi no oriģinālajiem vārdiem ir novecojuši un tiek lietoti galvenokārt vecāku paaudžu vidū. Savukārt jaunieši arvien biežāk izvēlas lietot anglicismus un citus svešvārdus savā ikdienas vārdu krājumā. Kā arī japāņu valodā pastāvīgi parādās jauni angļu valodas aizguvumi, it sevišķi ar noteiktu nozari saistītās vidēs.
Tas nozīmē, ka šie anglicismi nav tikai valodas piesārņojums – tiem, kas mācās japāņu valodu, šie vārdi ir jāapgūst, jo vietējie tos tiešām plaši lieto ikdienā: gan ēstuvju ēdienkartēs, gan ceļa zīmju norādēs, gan sociālajos medijos, utt. Ja vēlieties dzirdēt, kā izklausās Japanglish, noskatieties šo video. Kā arī ir iespēja apskatīt vēl citus interesantus no Japanglish radušos vārdus šajā blogā.
Izmantotā literatūra:
Zinātniskā literatūra
1. Loanwords and Japanese identity: Inundating or absorbed? By Hosokawa Naoko. UK, London: University of Oxford, 2023. Pp. 1-4, 119-122, 183-187
Uzziņu literatūra
2. How Japanese English Works. [09/2010] Source: https://www.tefl.net/elt/articles/home-abroad/how-japanese-english-works/
3. English Words Used in Japanese. [13/05/2021] Source: https://www.japanesepod101.com/blog/2021/05/13/english-loanwords-in-japanese/
4. Gairaigo: Making Sense of English Loan Words in Japanese. [21/11/2021] Source: https://en.thesijihive.com/post/loan-words-in-japanese
5. Japanglish song. [03/02/2018] Source: https://www.youtube.com/watch?v=SSe5M3IAaHQ
6. Ministru kabinets. Noteikumi Nr. 114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”. [02/03/2004] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/85209-noteikumi-par-personvardu-rakstibu-un-lietosanu-latviesu-valoda-ka-ari-to-identifikaciju
Titulbildes avots: autores radīta fiziska & digitāla kolāža.