Dzīve starp kalniem un jūru: mana pieredze mācoties Pusanas Nacionālajā universitātē

Autore: Marta Timošenko // marta.timosenko23@gmail.com

Daudzi studenti sapņo par studijām ārzemēs, bet tikai maza daļa tiešām uzdrošinās to īstenot. Tā kā apgūstu LU bakalaura programmu “Āzijas studijas” ar korejiešu valodas fokusu, mana izvēle bija to īstenot Dienvidkorejā mācoties Pusanas Nacionālā universitātē (PNU). Pirms braukšanas šādu universitātes pieredzi un dzīvesveidu biju redzējusi tikai filmās, tāpēc pašai kļūt par daļu no tā visa bija vēl iespaidīgāk. 

Pirmais, kas mani pārsteidza, nonākot PNU, ir man līdz tam nepierastā kampusa jeb universitātes pilsētiņas vide. Atšķirībā no Latvijas Universitātes, kur fakultātes ir izkliedētas pa visu Rīgu, PNU viss nepieciešamais, kā bibliotēkas, kafejnīcas, sporta zāles un veikali, atrodas rokas stiepiena attālumā. Ja vēlētos, universitātes teritoriju varētu visas apmaiņas laikā nemaz nepamest, jo viss dzīvei vajadzīgais ir atrodams turpat. Kampusu aptverošā teritorija piedāvā, raibu un dinamisku vidi, pilnu ar restorāniem, veikaliem un “noraebang” jeb karaoke istabām. Sajūta ir tāda, ka visa apkārtējā infrastruktūra ir radīta tieši studentiem, piedāvājot dažāda veida aktivitātes, kur jebkurš sev var atrast ideālo vietu un cilvēkus. Turklāt PNU teritorija ir ļoti kalnaina. Man personīgi kalni ļoti patīk, tāpēc esmu pateicīga par iespēju katru dienu baudīt pasakainos skatus, papildus iegūstot arī neplānotu treniņu, katru dienu dodoties augšup kalnā uz lekcijām. 

Salīdzinot ar LU, studiju process PNU krietni atšķiras. Tev pašam ir jāizplāno savs laiks un jāizvēlas, kurām lekcijām reģistrēties. Protams, tas ir izaicinājums, jo studentu ir daudz un vietas kursos ir ierobežotas, taču šī sistēma sniedz milzīgu brīvību, sniedzot katram iespēju komplektēt savu lekciju sarakstu, pielāgojot to savām specifiskajām interesēm. Neapšaubāmi izvēlētajām lekcijām jāatbilst LU prasībām, tomēr PNU man ļāva ieskatīties tēmās, kuras Latvijā nemaz netiek piedāvātas. Kamēr Latvijā uzsvars bieži ir uz vēsturi un literatūru, manis izvēlētajos kursos mēs padziļināti pētījām mūsdienu sabiedrības procesus un Korejas attiecības ar kaimiņvalstīm. Es apguvu kursus par Korejas vēsturi, sabiedrību un politiku. Daudzi no tiem notika angļu valodā, un tā kā profesori bija no dažādām pasaules valstīm, tas sniedza iespēju iepazīt visdažādākos viedokļus. Tomēr lekcijas korejiešu valodā palika mans lielākais izaicinājums un reizē labākais veids, kā progresēt valodas apguvē. Vienā no šīm mēs piemēram analizējām korejiešu dziesmu vārdus un caur tiem apspriedām kultūras aktualitātes. 

Šī brīvība tomēr nāca arī ar milzīgu akadēmisko spiedienu. Korejas studenti ir slaveni ar savu disciplīnu, un bibliotēku lasītavas, kas ir pilnas pat visu nakti nav mīts – tā ir realitāte. Protams šis ir atkarīgs no katra studenta, bet arī es no šīs vides ietekmējos, pavadot daudzas naktis bibliotēkā kopā ar citiem. Lai gan izjutu spiedienu, man šī vide kalpoja kā lieliska motivācija, redzot citu aizrautību, nespēju no tās neietekmēties. 

Viena no svarīgākajām universitātes pieredzes sastāvdaļām ir pulciņi un festivāli. No sporta un dejām līdz specifiskām interešu grupām – tieši šeit notiek īstā socializēšanās un dzimst draudzības. Korejā ir tradīcija reizi semestrī vai gadā rīkot vērienīgus festivālus, uzaicinot populārus korejiešu māksliniekus, kā arī ļaujot pulciņu dalībniekiem demonstrēt semestra laikā paveikto. Šajos pasākumos valda neaprakstāma enerģija, kurā katrs var izpaust savus talantus vai vienkārši izbaudīt kopību. Arī es kļuvu par daļu no vairākiem studentu pulciņiem, kuros iegūtās zināšanas un draugus ļoti novērtēju. Manuprāt, tas ir lielisks veids, kā ātri integrēties jaunajā vidē, un tas bija viens no iemesliem, kādēļ savu universitātes ikdienu izbaudīju vēl vairāk. Cits aspekts, kas man šo pieredzi tikai pastiprināja bija dzīve kopmītnēs. Dzīvojot vienā ēkā ar pārējiem studentiem, vakarus varēju pavadīt kopīgās pastaigās pa kampusu vai vienkārši sēžot un sarunājoties. Turklāt mūsu kopmītnēs bija mazs veikaliņš, kādēļ pat vēlu vakarā pastāvēja iespēja iegādāties uzkodas. 

Pusana ir Korejas otrā lielākā pilsēta, un tajā ir gandrīz tikpat daudz iespēju kā Seulā, bet ar milzīgu bonusu – jūru!! PNU atrodas netālu no paša Pusanas centra, kas nozīmē, ka ikdienā nav jāatrodas milzīgā cilvēku plūsmā, bet centrs un pludmales ir ātri sasniedzamas. Lai gan ir iespēja mācīties arī citās universitātēs, piemēram Pukyong universitātē tās tuvuma dēļ pludmalei un centram, es savu izvēli par labu PNU nenožēloju, jo tā man deva iespēju un motivāciju patstāvīgi iepazīt pilsētu. Pusana arī piedāvā pasaules līmeņa pasākumus, no slavenā Pusanas Starptautiskā filmu festivāla (BIFF), kurā starp citu 2024. gadā rādīja arī latviešu filmu “Straume”, līdz milzīgiem K-pop festivāliem. Tātad nav jābrauc uz Seulu, lai piedzīvotu dinamisku un kultūras bagātu apmaiņas programmas pieredzi. Šis gads PNU man iemācīja patstāvību, disciplīnu un ļāva piedzīvot studijas tieši tā, kā biju cerējusi – krāsaini, aktīvi un neaizmirstami.

Titulbildes avots: no autores personīgā arhīva.

Raksts izstrādāts studiju prakses ietvaros.

Discover more from KULTŪRTILTS

Subscribe now to keep reading and get access to the full archive.

Continue reading