Autors: Marta Timošenko // marta.timosenko23@gmail.com

Atslēgvārdi: alfabēts, nacionālā identitāte, lasītprasmes demokratizācija, karalis Sedžongs, Hunminjeongeum.

Cik ilgā laikā ir iespējams iemācīties lasīt jaunā valodā? Lai brīvi lasītu ķīniešu valodā, ir jāpārzina tūkstošiem hieroglifu, un pat japāņu valodas pamata rakstības apguve prasa vairākas nedēļas. Taču kā būtu, ja mēs pilnīgi jaunu alfabētu varētu iemācīties pat dažu minūšu laikā? Ar korejiešu alfabētu tas kļūst iespējams. Šajā rakstā aplūkosim, kāpēc šis alfabēts tiek dēvēts par vienu no loģiskākajām un modernākajām rakstības sistēmām pasaulē un vai tam tiešām nav neviena trūkuma. 

Pirms hangeul izgudrošanas korejieši saziņai izmantoja dzimto valodu, taču rakstībai lietoja ķīniešu rakstzīmes (hanja), kas tolaik kalpoja kā Austrumāzijas lingua franca, līdzīgi kā mēs mūsdienās lietojam angļu valodu. Tā kā ķīniešu rakstības struktūra fundamentāli atšķiras no korejiešu valodas gramatikas un fonētikas, tās apgūšana prasīja ilgu laiku, padarot rakstītprasmi par nesasniedzamu mērķi lielākajai daļai sabiedrības. Rakstīšanas apguve kļuva par ekskluzīvu privilēģiju, kura tika sniegta tikai augsta statusa personām, lai tās ne tikai atšķirtu no pārējās tautas, bet arī sniegtu tām iespēju nokārtot valsts ierēdņu eksāmenus. Tolaik tā bija vienīgā iespēja iekļūt elitē un tikt pie politiskās varas. Bija skaidrs, ka jebkādi mēģinājumi ieviest vienkāršāku alfabētu saskartos ar elites pretestību, jo lasītprasmes demokratizācija apdraudētu viņu statusu. Apzinoties šo politisko risku, karalis Sedžongs (세종대왕, Sejong daewang; valdījis 1418–1450) jauno alfabētu izstrādāja slepeni. Šī slepenība ir iemesls, kāpēc vēsturiskajos pierakstos precīzs alfabēta radīšanas process nav detalizēti dokumentēts. Tikai 1443. gada decembra beigās “Sejong Sillok”(vēsturiskajā hronikā, kas dokumentē karaļa Sedžonga valdīšanu) parādās ieraksts, ka karalis esot izgudrojis 28 Eonmun (tautas rakstības) zīmes. Lai gan vēsturnieki joprojām diskutē, vai karalis darbojās viens vai ar zinātnieku atbalstu, karaļa sarakstītais priekšvārds uzsver tieši viņa personīgo lomu. Jaunā sistēma oficiāli tika pasludināta 1446. gadā ar dokumentu “Hunminjeongeum” jeb “Pareizās skaņas tautas izglītošanai”. Šis nosaukums kalpoja gan kā alfabēta, gan paša dokumenta apzīmējums. Savukārt modernais nosaukums “hangeul” (no vārdiem han – varenais/korejiešu un geul – burti), ko lietojam arī mūsdienās, tika ieviests tikai 20. gadsimta sākumā. 

Hangeul unikalitāte slēpjas tajā, ka tā ir viena no retajām rakstības sistēmām pasaulē, kas nav mainījusies gadsimtu gaitā, bet radīta kā mērķtiecīgs, zinātnisks projekts. Sākotnēji sistēmu veidoja 28 burti, kas ietvēra 17 līdzskaņus un 11 patskaņus. Mūsdienās lietojam tikai 24, tā kā četri burti laika gaitā, attiecīgo skaņu nelietošanas dēļ, savu nepieciešamību pazaudēja. Zinātniskais aspekts visspilgtāk izpaužas līdzskaņu formās, kas nav izvēlētas nejauši, bet gan vizuāli atdarina artikulācijas orgānu stāvokli skaņas radīšanas brīdī. Piemēram, burts “ㄱ” (g) attēlo mēles pamatni, kad tā pieskaras mutes augšpusei, “ㄴ” (n) mēles galu, pieskaroties augšējiem zobiem, “ㅁ” (m) lūpu formu, “ㅅ” (s) zobu formu un “ㅇ” atvērto rīkles formu. Patskaņu izveidē zinātne saplūst ar Austrumu filozofiju, izmantojot trīs pamata elementus: punktu “ㆍ” (debesis), horizontālu līniju “ㅡ” (zeme) un vertikālu līniju “ㅣ” (cilvēks). Interesanti, ka burti netiek rakstīti lineārā virknē, kā mums ierasts, bet gan grupēti zilbju blokos. Piemēram, vārds “māja” netiek rakstīts kā “ㅈㅣㅂ”, bet apvienots vienotā blokā “집”. Šāda struktūra apvieno alfabēta precizitāti ar zilbju rakstības vizuālo skaidrību, padarot tekstu vieglāk uztveramu.

Tomēr, vai šī sistēma tiešām ir “perfekta”? Realitāte ir nedaudz sarežģītāka. Lai gan alfabētu var apgūt mazāk nekā vienas dienas laikā, burtu rakstība ne vienmēr precīzi sakrīt ar to izrunu dažādu fonoloģisko procesu dēļ, kā piemēram skaņu izmaiņām atkarībā no vārdā blakus esošajiem burtiem. Lielākais izaicinājums ir milzīgais homofonu (vārdu, kuriem izruna ir vienāda, bet rakstība atšķiras) un homonīmu (vārdu, kuriem ir vienāda rakstība un izruna, bet atšķirīga nozīme) skaits. Šis lielā mērā ir skaidrojams ar ķīniešu rakstzīmju ietekmi, tā kā vēstures gaitā aizgūto vārdu izruna tika modificēta, korejiešu fonoloģijas pielāgošanai. Piemēram, vārdu “sago” (사고) atkarībā no konteksta var saprast vairāk nekā 20 dažādos veidos, piemēram, kā “negadījumu” vai “domāšanu”. Tā rezultātā, Dienvidkorejā joprojām tiek spriests par nepieciešamību skolās atjaunot obligāto hanja apmācību, jo pat mūsdienu korejiešiem reizēm rodas grūtības precīzi nošķirt daudzu homonīmu nozīmes. 

Hangeul nav tikai veiksmīgs alfabēts. Tas ir unikāls piemērs tam, kā īsā laikā, bez tiešas ietekmes no citām rakstībām, tika radīta pilnīgi jauna valsts oficiālā rakstība. Alfabēta izgudrošana kalpoja kā spēcīgs nacionālās identitātes rīks, kas skaidri nošķīra korejiešus no kaimiņvalstu ietekmes, piešķirot tautai pašai savu balsi. Fakts, ka par alfabēta izveidošanu tika sarakstīta un publicēta grāmata, ir kaut kas tāds, kas Korejā nebija noticis pirms 1446. gada un nav noticis arī pēc tam. Lai gan neviena rakstības sistēma nevar pilnībā atrisināt valodas dabisko sarežģītību, hangeul dizains un zinātniskā loģika to pietuvina ideālam tuvāk nekā jebkurš cits alfabēts. Tas ir pierādījums karaļa Sedžonga inteliģencei un viņa spējai, balstoties uz rūpēm par savu tautu, radīt kaut ko tādu, kas pat mūsdienās tiek tik augsti novērtēts.

Izmantotā literatūra: 

Zinātniskā literatūra 

1. A Statistical Comparison of Written Language and Nonlinguistic Symbol Systems. By Richard Sproat. In: Language. Vol. 90, No. 2, June 2014. Pp. 457-481. Source: https://www.jstor.org/stable/24672182 , pp.459 
2. An Ethnography of the Hermit Kingdom: The J.B. Bernadou Korean Collection 1884-1885. By Chang-su Cho Houchins. USA, Washington, D.C.: Smithsonian Institution, 2004. 
3. Exploring meaning-sound systematicity in Korean. By Hana Jee, Monica Tamariz and Richard Shillcock. In: Journal of East Asian Linguistics. Vol. 31, No. 1, March 2022. Pp. 45-71. Source: https://www.jstor.org/stable/10.2307/48794325 , pp. 48 
4. Hidden in Plain Sight. By Steven G. Gagnon and Debra M. Hardison. In: The Korean Language in America. Vol. 26, No. 1/2, 2022. Pp. 22-46. Source: https://www.jstor.org/stable/10.2307/48776560 , pp. 26 
5. Pride of the People: South Korea and Korean Nationalism. By Seow Jing Yin. In: ISIS Focus: Issue No. 8. Published by: Institute of Strategic and International Studies, August 2013. Source: https://www.jstor.org/stable/resrep13541.3

Uzziņu literatūra 

1. Hangeul – National Institute of Korean Language. [07.04.2026] Source: https://www.korean.go.kr/eng_hangeul/setting/001.html 
2. National Heritage Administration – Hunminjeongeum (The Proper Sounds for the Instruction of the People). [07.04.2026] Source: https://english.khs.go.kr/cop/bbs/selectBoardArticle.do?bbsId=BBSMSTR_1205&ctg ryLrcls=CTGRY168&mn=EN_03_03&nttId=57977

Titulbildes avots: no autores personīgā arhīva.

Eseja izstrādāta studiju prakses ietvaros.