Autore: Samanta Tedejeva // samantatedejeva@gmail.com
Mani sauc Samanta, un es esmu Āzijas studiju koreānistikas absolvente. 2025./2026. mācību gadā pasniedzu korejiešu valodu kā interešu izglītību skolā. Pateicoties šai iespējai, man radās lieliska iespēja piedalīties “The 24th International Conference of Korean Educators Abroad 2026”, kas norisinājās no 29. jūnija līdz 3. jūlijam Dienvidkorejā.
Šī konference pulcē korejiešu valodas skolotājus, pasniedzējus, skolu un universitāšu pārstāvjus no visas pasaules, lai dalītos pieredzē par korejiešu valodas mācīšanu ārpus Korejas. Tā ir lieliska iespēja ne tikai profesionālajai pilnveidei, bet arī starptautisku kontaktu veidošanai un ideju apmaiņai. Šogad konferences galvenais uzsvars tika likts uz mākslīgā intelekta (AI) izmantošanu izglītībā, īpaši pamatskolas vecuma skolēnu mācību procesā. Koreja šajā jomā ir ļoti attīstīta, un bija patiesi interesanti uzzināt, kā AI tiek integrēts ikdienas mācību darbā, kādus rīkus izmanto skolotāji un kādas metodes nākotnē varētu ieviest arī Latvijā.
Šogad biju vienīgā konferences dalībniece no Latvijas, taču zinu, ka arī iepriekš šajā konferencē ir piedalījušies vairāki pasniedzēji. Tas radīja īpašu sajūtu – pārstāvēt Latviju starptautiskā vidē un iepazīstināt citus dalībniekus ar korejiešu valodas apguves iespējām mūsu valstī.
Konferences pirmās dienas bija veltītas savstarpējai iepazīšanai un pieredzes apmaiņai. Klausījāmies prezentācijas par dažādu valstu pieredzi korejiešu valodas popularizēšanā un mācīšanā, diskutējām par izaicinājumiem un veiksmīgākajām metodēm, kā ieinteresēt skolēnus apgūt korejiešu valodu. Bija ļoti vērtīgi dzirdēt, cik atšķirīga ir situācija dažādās valstīs un vienlaikus saprast, ka daudzās problēmas un izaicinājumi ir līdzīgi. Papildus akadēmiskajai programmai organizatori bija sagatavojuši arī kultūras aktivitātes. Piedalījāmies korejiešu deju nodarbībā, kur varējām apgūt dažus k-pop deju elementus, kā arī kopā ar profesionālu pavāri gatavojām korejiešu ēdienu.
Šīs nodarbības ne tikai ļāva tuvāk iepazīt Korejas kultūru, bet arī radīja draudzīgu un nepiespiestu atmosfēru starp dalībniekiem. Turpmākajās dienās devāmies iepazīt Inčhonu un Seulu. Apmeklējām vienu no Korejas ievērojamākajām kultūrvēsturiskajām vietām – Gjongbokgunas pili (경복궁), kur mums bija iespēja uzvilkt tradicionālos korejiešu hanbok tērpus. Lai gan laiks bija ļoti karsts un saule nežēlīgi karsēja, dienu izbaudījām pilnībā. Par laimi, jau iepriekšējā dienā visi konferences dalībnieki saņēma dāvanā pārnēsājamus rokas ventilatorus, kas karstumā izrādījās patiešām noderīgi.
Pēc tam devāmies uz Insadongu – vienu no populārākajām Seulas ielām, kur iespējams iegādāties tradicionālus korejiešu suvenīrus, rokdarbus, tējas un dažādus vietējo mākslinieku darinājumus. Vēlāk apmeklējām vietu, kur varējām izveidot K-pop stilā ieturētas fotogrāfijas, kas bija jautra un neierasta pieredze. Vakaru noslēdzām pie Namsanas torņa, baudot skaistos skatus uz Seulu. Lai gan no mums pavakariņoja odi, tas netraucēja izbaudīt pilsētas vakara atmosfēru.
Nākamajā dienā programma bija mierīgāka. Apmeklējām bērniem paredzētu AI izglītības centru, kur iepazināmies ar praktiskiem piemēriem, kā mākslīgais intelekts tiek izmantots mācību procesā jau no agrīna vecuma. Bija aizraujoši redzēt, cik dabiski tehnoloģijas ir integrētas bērnu ikdienas mācībās un cik daudz uzmanības tiek pievērsts digitālajai pratībai. Pēc tam devāmies uz Korejas Nacionālo muzeju, kur apskatījām bagātīgo Korejas vēstures un kultūras mantojumu. Konferences noslēgumā visi dalībnieki pulcējās svinīgajās vakariņās, kur valdīja sirsnīga un draudzīga atmosfēra.
Vakaru papildināja koncerts pie Korejas Nacionālās asamblejas, kas kļuva par skaistu noslēgumu piecām piepildītām un iedvesmojošām dienām. Protams, visas konferences laikā par ēdināšanu nebija jāuztraucas. Katru dienu varējām baudīt daudzveidīgus un gardus korejiešu ēdienus, kas bija vēl viens patīkams ieguvums.
Šī konference man bija ne tikai lieliska profesionālās pilnveides iespēja, bet arī vērtīga personīgā pieredze. Atgriezos Latvijā ar daudz jaunām zināšanām par korejiešu valodas mācīšanu, idejām, ko ieviest savās nodarbībās, jauniem starptautiskiem kontaktiem un neaizmirstamiem iespaidiem. Ceru, ka iegūtā pieredze palīdzēs vēl vairāk attīstīt korejiešu valodas apguves iespējas Latvijā un iedvesmos arī citus interesēties par Korejas valodu un kultūru.
Titulbildes un rakstā izmantoto bilžu avots: no autores personīgā arhīva.