Autore: Daimonda Štamere // daimondastamere@gmail.com
Atslēgvārdi: Japāna, sabiedrība, gadalaiki, māksla, sezonālās tradīcijas.
Pavasaris, vasara, rudens un ziema ir gadalaiku cikls, kas mums visiem ir zināms un pieņemts. Visi zin, ka pavasaris ir atmodas laiks, kad parādās pirmie pumpuriņi, putnu dziesmas ir dzirdamas aiz loga, laiks ir uzsākt dārza darbus un saulīte silda stiprāk ik dienu. Vasarā noteikti visi pamanīs augošo dienas gaismas ilgumu un tvaicējošo sauli, tas ir sienāžu dziesmu un mežonīgu pērkonu negaisu laiks. Savukārt rudenī ir laiks ievākt bagātīgo ražu, izbaudīt zeltainās dabas ainavas un beidzot izvilkt to šalli no skapja. Ziemu nevar palaist garām ar zemajām temperatūrām, ko tā nes, sniegainajām kupenām, un ledus puķēm logos, tas ir atpūtas laiks augiem un zemei pirms uzsākas jauns dzīves cikls. Daudzi pat savā ikdienā nepievērš uzmanību nekam vairāk par šo, bet varbūt arī pat šīs pārmaiņas kāds īsti neievēro un īpaši neuztraucas par gadalaiku maiņu. Taču japāņiem gadalaiki ir liela daļa no viņu nacionālās identitātes.
Japāņi jau no seniem laikiem ir pievērsuši īpašu uzmanību gadalaiku maiņai un dabas parādībām saistītām ar to. Tādēļ japāņi uzskata, ka pastāv nevis 4 gadalaiki, bet 24, kuri vēl iedalās 72 mazākos gadalaikos jeb kō (候). Viņi to vienkārši tā neizdomāja no zila gaisa, bet balstījās uz dabas novērojumiem un senā ķīniešu solārā kalendāra, ko pielāgoja Japānas ainavai. Šo kalendāru sauc par Nijūshi Sekki (二十四節気) jeb tiešajā nozīmē 24 gadalaiki. Ja parasti viens gadalaiks ilgst 3 mēnešus, tad japāņiem katrs gadalaiks no 24 kopā ilgst apmēram 15 dienas, un katrs mazais gadalaiks no 72 kopā ilgst apmēram tikai 4 dienas. Protams, daba nerit pēc kalendāra un gadalaika garumi var mainīties, it īpaši mūsdienās, globālās sasilšanas ietekmē. Taču vairāk vai mazāk šie iedalījumi sakrīt ar parādībām, kas norit dabā.

uz ķīniešu senā solārā kalendāra.
Japāņu ciešā saikne ar gadalaikiem ir redzama vairākos viņu dzīves aspektos un kultūras fenomenos. To palīdzējuši nostiprināt ir arī senie japāņu mākslinieki, kas iedvesmojušies no Japānas dabas. Piemēram, gadalaiku izmaiņas tikušas bieži aprakstītas dzejā un literatūrā, īpaši Japāņu waka (和歌) un haiku (俳句) dzejā. Vispazīstamākie darbi, kuros tiek runāts par dzīves un dabas īslaicīgajiem brīžiem, un gadalaiku motīviem ir Macuo Basjo (松尾芭蕉) dzejas apkopojumā “Manjošū” un Murasaki Sikibu (紫式部) literatūras darbā “Leģenda par Gendži”.
Arī japāņu virtuve ir ietekmējusies no Japānas gadalaikiem, bieži restorānos un kafejnīcās ir pieejami dažādi sezonālie ēdieni, kas izceļ noteiktā gadalaika smaržas, krāsas un garšas, it īpaši tas ir redzams japāņu māksliniecisko saldumu wagashi (和菓子) kontekstā. Wagashi ir gastronomiski saldumi, ko bieži pasniedz līdzās tējai tējas ceremonijas laikā vai dāvina kā suvenīrus.
Mākslā, piemēram, tradicionālajā japāņu keramikā – kutani-yaki (九谷焼) un kyō-yaki (京焼), tekstilizstrādājumos kā kimono (着物) un glezniecībā bieži redzami gadalaiku motīvi kā pavasarī ķiršu koka ziedi – sakura (桜), plūmju koka ziedi, vistērijas un vītoli. Vasarā īrisi, lotosi, peonijas un tachibana (タチバナ) citrusaugļi, kā arī mazās dzeguzes. Rudenī sarkanas kļavu lapas, krizantēmas, Ķīnas miskantes, apvienojumā ar stirnām, savvaļas zosīm un circeņiem, kā arī bieži ir attēlots pilnmēness. Ziemā parādās, protams, krītošs sniegs, bet arī priedes, Japānas kamēlijas, zaķi, un apsniguši bambusi. Kā var redzēt visvairāk simboli ir pavasara un rudens gadalaikos, kas arī ir visbiežāk attēlotie mākslā.
Japāņu 24 gadalaiki ir daļa no 4 vispārpieņemtajiem gadalaikiem, tas ir, pavasaris, vasara, rudens un ziema. Katrs no 4 gadalaikiem iedalās 6 Japānas gadalaikos, un katrs no šiem 6 iedalās vēl 3 mazākos gadalaikos, taču mēs apskatīsim tikai galvenos 24 gadalaikus. Parasti šis gadalaiku cikls sākas ar Risshun (立春) jeb “pavasara sākumu” un beidzas ar Daikan (大寒) jeb “ziemas aukstāko periodu”. Apakšējā tabula norāda visus 24 japāņu gadalaikus, to ilgumus un kā tie parasti raksturoti dzejā.
| Pavasaris | ||
|---|---|---|
| Risshun (立春) “pavasara sākums” | 4. – 18. Februāris | Austrumu vējš kausē ledu, kalnos sāk dziedāt Japānas ķauķi un zivis iznirst no ledus. |
| Usui (雨水) “lietus ūdens” | 19. Februāris – 4. Marts | Lietus mitrina augsni, migla sāk kavēties gaisā, zāle dīgst, un kokiem paradās pumpuri. |
| Keichitsu (啓蟄) “kukaiņu atmoda” | 5. – 19. Marts | Ziemojošie kukaiņi izlien no miega, uzzied pirmie persiku ziedi, un kāpuri pārvēršas tauriņos. |
| Shunbun (春分) “pavasara ekvinokcija” | 20. Marts – 3. Aprīlis | Diena un nakts ir viena garuma/Zvirbuļi sāk veidot ligzdas, uzzied pirmie ķiršu ziedi, un tālumā dzirdami pērkona dārdi. |
| Seimei (清明) “skaidrība un gaišums” | 4. – 18. Aprīlis | Bezdelīgas atgriežas, savvaļas zosis lido uz ziemeļiem, un parādās pirmās varavīksnes. |
| Kokuu (穀雨) “graudu lietus” | 19. Aprīlis – 4. Maijs | Dīgst pirmie niedru dzinumi, iestājas pēdējais sals, aug rīsu dēsti un zied peonijas. |
| Vasara | ||
| Rikka (立夏) “vasaras sākums” | 5. – 19. Maijs | Vardes sāk kurkstēt, sliekas izlien virszemē, un dīgst bambusa dzinumi. |
| Shōman (小満) “nelielā nogatavošanās” | 20. Maijs – 4. Jūnijs | Zīdtārpiņi sāk mieloties ar zīdkoka lapām, zied safrāna puķes, un nogatavojas kvieši. |
| Bōshu (芒種) “graudu akoti un sēklas” | 5. – 20. Jūnijs | Dievlūdzēju kāpuri izšķiļas, zālē paradās jāņtārpiņi, un plūmes kļūst dzeltenas. |
| Geshi (夏至) “vasaras saulgrieži” | 21. Jūnijs – 5. Jūlijs | Garākā diena gadā/Parastā brūngalvīte novīst un zied īrisi, dīgst karasubishaku (烏柄杓); (Pinellia ternata) |
| Shōsho (小暑) “nelielais karstums” | 6. – 21. Jūlijs | Silti vēji pūš, uzzied pirmie lotosi, un vanagi sāk mācīties lidot. |
| Taisho (大暑) “lielais karstums” | 22. Jūlijs – 6. Augusts | Pauloniju koki briedina sēklas, zeme ir mitra un gaiss sutīgs, līst spēcīgas lietusgāzes. |
| Rudens | ||
| Risshū (立秋) “rudens sākums” | 7. – 21. Augusts | Vēsie vēji parādās, vakarā dzied cikādes, un zemi pārklāj bieza migla. |
| Shosho (処暑) “karstuma beigas” | 22. Augusts – 6. Septembris | Zied kokvilnas ziedi, karstums sāk mazināties, un nogatavojas rīsi. |
| Hakuro (白露) “baltā rasa” | 7. – 21. Septembris | Rasa mirdz baltā krāsā uz zāles, cielavas dzied, un bezdelīgas aizlido. |
| Shūbun (秋分) “rudens ekvinokcija” | 22. Septembris – 7. Oktobris | Diena un nakts ir viena garuma/Pērkons norimst, kukaiņi paslēpjas zemē, un zemnieki nosusina laukus. |
| Kanro (寒露) “aukstā rasa” | 8. – 23. Oktobris | Gaiss ir spirgts, savvaļas zosis atgriežas, zied krizantēmas, un ap durvīm čirkst circenīši. |
| Sōkō (霜降) “sarmas iestāšanās” | 24. Oktobris – 7. Novembris | Pirmā salna, reizēm uzlīst viegli lieti, un kļavu lapas kļūst dzeltenas. |
| Ziema | ||
| Rittō (立冬) “ziemas sākums” | 8. – 21. Novembris | Auksti vēji pūš, zied kamēlijas un narcises, zeme sāk piesalt. |
| Shōsetsu (小雪) “nelielais sniegs” | 22. Novembris – 6. Decembris | Varavīksnes paslēpjas, ziemeļu vējš nopūš kokiem lapas, un pirmais sniegs sāk krist. |
| Taisetsu (大雪) “lielais sniegs” | 7. – 21. Decembris | Iestājas aukstums un sniega kupenas aug, lāči dodas ziemas miegā un laši pulcējas un peld pret straumi, upes un strauti sāk aizsalt. |
| Tōji (冬至) “ziemas saulgrieži” | 22. Decembris – 5. Janvāris | Īsākā diena gadā/Parastā brūngalvīte dīgst, brieži nomet ragus, un kvieši laiž asnus zem sniega. |
| Shōkan (小寒) “nelielais aukstums” | 6. – 19. Janvāris | Aukstums pastiprinās, pētersīļi un niedres plaukst, un fazāni sāk klaigāt. |
| Daikan (大寒) “lielais aukstums” | 20. Janvāris – 3. Februāris | Fuki (蕗); (Petasites japonicus) plaukst, strautus sacietē ledus, un dzīvnieki cieši guļ ziemas miegā. |
Kā var redzēt tabulā, Japānā gadalaiki iestājas savādākos laikos nekā Latvijā. Japānā vēl rudens sākumā ir liels karstums, un pavasara sākumā vēl valda ziema. Arī var ieraudzīt kā iepriekš minētie gadalaiku raksturojošie motīvi mākslā atspoguļojas dabas notikumos attiecīgajā gadalaikā, piemēram, pavasara beigās zied peonijas, ar kurām tiek raksturota vasara Japānas mākslā un savvaļas zosis, kas atgriežas no ziemeļiem rudenī Japānā simbolizē rudens gadalaiku.
Taču tas vēl nav viss kur Japānas kultūra saskaras ar gadalaiku nozīmīgumu, vēl ir sezonālie festivāli, dāvanas, apsveikumu kartiņas un visinteresantākais kultūras fenomens, kas ir sezonālā sasveicināšanās, un vēl daudz citas tradīcijas saistītas ar mainīgajiem gadalaikiem.
Japāņu valodā ir tāds termins kā jikō no aisatsu (時候の挨拶), kas nozīmē sezonālā sasveicināšanās. Tas var izklausīties dīvaini, jo pie mums tādu nav, bet Japānā tā ir pavisam normāla un pat pašsaprotama parādība. Patiesībā, ja cilvēks neizmanto sezonālo sasveicināšanos vai izmanto to nepareizi, rakstot vēstuli vai uzsākot sarunu ar japāni, ko nepazīst, viņš padomās, ka tas cilvēks ir vai nu iesācējs japāņu valodas apguvē, vai arī kulturāli nezinošs, vai vēl sliktāk, ka tam cilvēkam nav nekādas manieres. Japānā sezonālā sasveicināšanās ir vēl viens slānis pieklājības, ko izmantojot, cilvēks parāda izpratni par Japānas kultūru un sabiedrību. Un tam arī ir konkrēts mērķis, no sasveicināšanās ar kaimiņu līdz vēstulei kolēģim, kad tiek pieminētas ar gadalaiku saistītās parādības, tas izrāda cilvēka sapratni par kopīgo pieredzi starp viņu un personu, kuru viņš uzrunā. Ikviens Japānā piedzīvo vienu un to pašu sakuras ziedēšanas laiku, vienu un to pašu sutīgo vasaru, un vienu un to pašu sarkano rudeni. Ieliekot šīs sajūtas vārdos, tas rada tūlītēju saikni starp cilvēkiem, jo tos vieno kopīgi pieredzētais gadalaiks.
Vēl interesantāk ir tas, ka ir jau noteiktas saveicināšanās frāzes katram no gadalaikiem, ko ir pieņemts izmantot, neviens nesagaida, ka cilvēks pats izdomās savu frāzi, taču to nav aizliegts darīt. Parasti japāņi izmanto vispārpieņemtās frāzes vēstulēs vai sarunas pašā sākumā, līdzīgi kā mēs uzsākot sarunu, pieminētu dienas laikapstākļus. Dažas no šīm frāzēm ir diezgan poētiskas, bet tās tik un tā pieņemts izmantot darba vidē, piemēram, e-pastos.
Piemēram, pavasarī ikdienišķā sarunā, izmantotu (haru meite kimashita ne)「春めいてきましたね – kas nozīmē “Ir sācis kļūt pavasarīgi, vai ne?”. Un darba e-pastā, izmantotu (haru no otozure wo kanjiru kisetsu to narimashita)「春の訪れを感じる季節となりました」– kas nozīmē “Ir pienācis tas laiks, kad var izjust pavasara atnākšanu.” Uz pavasara beigām un vasaras sākumu izmantotu (sakura ga owari, midori ga utsukushī kisetsu ni narimashita)「桜が終わり、緑が美しい季節になりました」– kas nozīmē “Ir beidzies sakuras ziedēšanas laiks un ir pienākusi zaļi skaistā sezona.”.
Vasarā, sarunā varētu arī vienkārši pateikt (kyō wa atsui desu ne)「今日は暑いですね」– kas nozīmē “Šodien ir karsts, vai ne?”. Formālākā situācijā izmantotu (kibishī atsusa ga tsuzuite orimasu ga…)「厳しい暑さが続いておりますが。。。」– kas nozīmē “Neizturamais karstums turpinās, bet …”. Vai arī lietainajā vasaras sezonā teiktu (ame no hi ga tsuzukimasu ne)「雨の日が続きますね」– “Lietainās dienas tikai turpinās, vai ne?”
Tādā pašā stilā arī pastāv sasveicināšanās frāzes pārējiem gadalaikiem. Interesanta lieta, ko var ievērot ir, ka daudzas no šīm frāzēm parasti beidzas ar jautājumu, tas tāpēc, ka japāņiem ļoti patīk apgalvojumi, kas aicina uz piekrišanu, tas vēl vairāk nostiprina saikni starp cilvēkiem, kas ne tikai ir piedzīvojuši vienu un to pašu gadalaiku, bet tagad arī jau dalās ar vienādiem viedokļiem par tiem.
Ļoti interesanti, kā gadalaiku izjūta parādās tik daudzos japāņu kultūras aspektos, kā festivālos, virtuvē, mākslā, sezonālajos sveicienos, dāvanās un citur. Tas, šķiet, ir cieši saistīts ar plašākām idejām par dzīvošanu saskaņā ar dabu, spēju novērtēt esošo brīdi un būt pateicīgam par to. Piemēram, japāņu filozofijās wabi-sabi (侘寂) un mono no aware (物の哀) tiek tieši runāts par šādām idejām. Tajā pašā laikā šīs idejas nav tikai japāņu, tās lielā mērā nākušas arī no Ķīnas tradīcijām un filozofijām kā daoisms un iņ un jaņ. Tomēr japāņi gadalaikus ir pārvērtuši par sev raksturīgu iezīmi un daļu no savas nacionālās identitātes. Bieži tiek dzirdēts izteiciens “Japānas četri gadalaiki”, kas rada iespaidu, ka tie būtiski atšķirtos no citu valstu gadalaikiem, un daudzi japāņi tam patiesi arī piešķir īpašu nozīmi. Šajā rakstā aplūkots tikai pirmais kultūras slānis, kas saistīts ar gadalaikiem Japānā. Tālākai lasīšanai, ja ir interese, ieteicams skatīt literatūras sarakstā norādītos avotus padziļinātai izpētei.
Izmantotā literatūra:
Zinātniskā literatūra
- Japan and the Culture of the Four Seasons. By Haruo Shirane. USA, New York: Columbia University Press, 2012. Pp. 25-45, 57-73, 271-287.
Uzziņu literatūra
- For Everything There Is A Season: Japan’s Solar Terms. [01/11/2024] Source: https://musubikiln.com/blogs/journal/for-everything-there-is-a-season-japans-solar-terms?srsltid=AfmBOopeM3OaYdZmW-wseLmkf5ca4dlZXXRgMA8XrpEE5ABwyRp6-M51
- The Japanese Tradition of Twenty-four Solar Terms (Nijūshi Sekki). [02/12/2024] Source: https://kogeiart.kyoto.jp/articles/post-2961/
- Savoring the Four Seasons and Enjoying Their Elegant Charm. [n.d.] Source: https://www.bunka.go.jp/foodculture/en/kisetsu.html
- Choose the right season’s greetings when writing external letters in Japanese. [27/12/2023] Source: https://shiftasia.com/community/choose-the-right-email-greetings/
- Japan’s 72 Microseasons. [16/10/2015] Source: https://www.nippon.com/en/features/h00124/
- SHIKI: The Four Seasons in Japanese Art. [2021] Source: https://rcwg.scrippscollege.edu/blog/exhibitions/past/shiki-four-seasons-in-japanese-art-jan-30-apr-11-2021/
Rakstā iekļautais vizuālais materiāls
Titulbildes avots: TEAM MUSUBI. [ https://musubikiln.com/cdn/shop/articles/16-9-AdobeStock_173321063_227ace2f-d52a-49ec-9e6a-030514133f21.jpg?v=1775716448&width=3000 ]

