Autore: Diāna Straupa // straupa4@inbox.lv
Atslēgvārdi: melns kaķis, māņticība, simbolika, teiciens, sabiedrība.
Visiem ir zināms latviešu teiciens: “Ja pār ceļu, pa kuru tu ej, pārskrien melns kaķis, tas ir uz nelaimi.” Bet kāpēc gan tieši Latvijā melna, nevis citas krāsas kažoka kaķis šajā sakāmajā nes neveiksmi? Viduslaiku periodā Eiropā melni kaķi tika uzskatīti par raganu un velna līdzgaitniekiem un ļaunuma simbolu kā tādu, tāpēc ļoti ticams, ka mūsdienu latviešu māņticība satur šos gadsimtu vecos aizspriedumus, kas, ļoti iespējams, radušies dažādu nelaimīgu sakritību gaitā.
Man mājo trīs kaķi un divi no tiem ir melni, tāpēc teikšu gan, ka šī māņticība, vismaz manā gadījumā, noteikti nav patiesa. Mūsu melnā kaķene ne tikai mājās atnesa dzīvīgumu un prieku, bet gan arī mazākas laimītes jeb kaķēnus, kuri, tagad jau izauguši, dzīvē ienes vēl lielāku līksmību un mīlestību.
Kādam vēl varētu rasties jautājums: “Vai Tu ticēji šajai māņticībai, pirms aizgādībā paņēmāt melno kaķeni?” Godīgi sakot, nē, neticēju, pat ja ģimenē ticējums ir bijis pieminēts. Nemelošu, sakot, ka šis teiciens man atgādina par joku: “Kāpēc vista šķērsoja ceļu? Lai tiktu ceļam otrā pusē!” Tādējādi šo sakāmo esmu uztvērusi kā kaķa vēlmi tikt pāri priekšā esošajai takai, lai turpinātu savas gaitas, nevis kā ļaunuma nesošu simbolu.
Kā saka: “Domām ir liels spēks.” Tāpēc, manuprāt, ja ļoti ticēs visām sliktajām māņticībām, ne vien tikai par melnajiem kaķiem, tad cilvēks ar savām domām tā arī piesaistīs visu negatīvo, tādējādi ir problēma pašas personas domāšanā un ticēšanā, nevis, šajā gadījumā, kaķa kažoka krāsā. Es domāju, ka, tā vietā, lai sāktu raizēties, ieraugot melnu kaķi šķērsojam ceļu, vajadzētu vienkārši nodomāt: “Pat dzīvniekam ir personīgi plāni, kur doties.” Tādējādi secinot, ka katrai dzīvajai būtnei arī ir savs dzīves ceļš, kurš tam ir jānoiet, neskatoties uz dažādajiem ticējumiem, kurus cilvēki, savu nelaimju sāpināti, par tiem ir izveidojuši.
Titulbildes avots: no autores personīgā arhīva.